18. jūnijs, Otrdiena
Vārda dienas: Alberts, Madis
Sākuma lapa » Māja, mēbeles, interjers » Mājai uzkrājums ir nepieciešams
Mājai uzkrājums ir nepieciešams
Autors: Antra Gabre / NRA.lv / 6. janvāris 2017, 11:27
Ir stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem papildināti daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku esošie pienākumi un tiesības. Vai grozījumi būtiski mainīs dzīvokļu īpašnieku pienākumus un tiesības?


Viens no likumā iekļautajiem papildinājumiem paredz pienākumu dzīvokļa īpašniekam atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veikt naudas maksājumus uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzlabošanai. Daudzi māju pārvaldnieki jau ir piedāvājuši dzīvokļu īpašniekiem veidot uzkrājumu, un tāds arī tiek veidots. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma skaidro, ka par īpašumu, tajā skaitā kopīpašumu jeb ēku, ir atbildīgi īpašnieki. RNP pārvaldītajās ēkās ir bijuši klienti, kuri atsakās veidot uzkrājumus, taču lielākā daļa daudzdzīvokļu ēku ir sava ekspluatācijas laika beigu fāzē, ik pa laikam jāremontē dažādi konstruktīvie elementi, jānovērš būvniecības defekti, tāpēc savlaicīgiem remontiem ir nepieciešams uzkrājums. «Avārijas novēršanas darbi būs dārgāki, nekā plānotie remonti,» saka S. Vaļuma. Uzkrājuma veidošanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. RNP pārvaldītajās mājās likuma grozījumi būtiskas izmaiņas neradīs - dzīvokļu īpašniekiem arī līdz šim bija iespēja iepazīties ar plānotajiem darbiem un tāmi, izteikt savus ierosinājumus un iebildumus par uzkrājuma apmēru un izlietojumu.

Kopš šā gada Dzīvokļa īpašuma likumā ieviests nosacījums, kas dzīvokļu īpašniekiem atvieglo lēmumu pieņemšanu. Proti, kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanai dzīvokļu īpašnieku starpā vairs nav nepieciešams 100 procentu, bet vismaz ¾ īpašnieku apstiprinošs balsojums. Par mājas kopīpašuma daļas izmantošanu vai kādām izmaiņām, protams, nevar lemt īpašnieku mazākums, bet līdz šim jautājums bija par proporcijām - 100 procentu par, 50+1 balss par, nu izlemts, ka daļu lēmumu var pieņemt ¾ īpašnieku. Turklāt aptaujas lēmumu pieņemšanai var rīkot ne tikai pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona, bet arī dzīvokļa īpašnieks. Mājās ar, piemēram, četriem vai desmit dzīvokļiem lēmumu, kad vajadzīga simtprocentīga piekrišana, pieņemt ir vieglāk, nekā, teiksim, mājā ar gandrīz 400 dzīvokļiem. Tāda ir ēka Rīgā, Ozolciema ielā 18.

Dzīvokļu īpašniekiem noteikts arī pienākums konkrētā termiņā mājas pārvaldniekam iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu (zemesgrāmatas apliecību), kā arī dzīvokļa atsavināšanas gadījumā nekavējoties informēt mājas pārvaldnieku par īpašnieka maiņu un īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām, lai novērstu gadījumus, kad jaunais īpašnieks nereģistrē īpašumu zemesgrāmatā. Pēc dzīvokļa iegādes izsolē par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un zemes nomas maksu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, ir jānorēķinās no tās dienas, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

Likumā nostiprināta norma, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumu par atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību, kā arī dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi: ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats