24. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Velta
Sākuma lapa » Loģistika, transports » Slikto megaprojektu vidū "Rail Baltica" ir labākā
Slikto megaprojektu vidū "Rail Baltica" ir labākā
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 19. jūnijs 2020, 11:25
Izvērtējot Eiropas megaprojektus, no kuriem vairāki ir patiešām sliktā stāvoklī, Eiropas Revīzijas palātas auditori, kritizējot dzelzceļa “Rail Baltica” tapšanu, nav pilnvērtīgi rēķinājuši, kādu pienesumu šajā līnijā dos kravu pārvadājumi. Turklāt projektā veicamo darbu saskaņotu paplašināšanu primitīvi novērtējuši par sadārdzinājumu. No Eiropas Komisijas īstenotajiem projektiem “Rail Baltica” ir stabili labākajā kondīcijā.

Eiropas Revīzijas palāta savā ziņojumā aplūko astoņus lielos pārrobežu projektus, kam nākotnē jāveido Eiropas transporta koridori. Īpašā ziņojuma nosaukumā likts galvenais auditoru izdarītais secinājums. “ES transporta infrastruktūra: lai savlaicīgi nodrošinātu tīkla ietekmi, megaprojekti jāīsteno ātrāk.” Pilnā apjomā dokuments ir izlasāms šeit

Auditori skeptiski

Dokuments ir garš, detalizētākas pētīšanas vērts, taču, izmantojot atslēgas vārdus, operatīvi var noskaidrot, kas secināts tieši par mūs interesējošo projektu. Plānotais darbības uzsākšanas gads ir 2026., bet auditoru aplēstais ‒ 2029. Sākotnējais finansējuma apjoms 4,6 miljardi eiro, auditoru aprēķinātais 7 miljardi. Savukārt projekta mājaslapā pie kopējo izdevumu pozīcijas jau labu laiku redzams skaitlis 5,8 miljardi, bet pie ieguvumiem 18,2 miljardi. Auditori turpretim ir skeptiskāk noskaņoti:

“Attiecībā uz “Rail Baltica” mūsu veiktā analīze norāda, ka var tikt apdraudēta jauktas satiksmes ātrgaitas dzelzceļa līnijas ekonomiskā ilgtspēja pat ar pilnīgu savienojumu ar Varšavu.”

Protams, pirmais, uz ko revidentu secinājumi attiecas, ir projekta īstenošanai dibinātais Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail”. Tā vadītājs Agnis Driksna atzīst:

“Ziņojumā ir vairāki secinājumi, par kuriem mums kā tiešajiem ieviesējiem ir atšķirīgs viedoklis. Mūsu viedokļi par prognozēm atšķiras attiecībā uz projekta izmaksām un ieviešanas grafiku.”

Priekšroka sliktākajam scenārijam

Ieviesēji bijuši atklāti pret Revīzijas palātu un uzrādījuši tai arī sliktākā gadījuma scenāriju, pieņemot situāciju, kurā īstenojas visi iespējamie riski. Un revidenti projektu kopumā arī novērtēja pēc sliktākā scenārija. Neraugoties uz to, ka “Rail Baltica” projekta ieviešana joprojām ir paredzēta līdz 2026. gadam. Turklāt arī paši revidenti atzinuši, ka Baltijas projekts no visiem aplūkotajiem projektiem ir labākajā kondīcijā.

Par projektā it kā notikušo sadārdzinājumu Neatkarīgā jau ir vēstījusi - patiesībā tas ir Eiropas Komisijas saskaņots un būtisks projekta apjoma pieaugums. Vairāk sliežu un vairāk būvju to ceļā, tostarp būtiska Rīgas centrālā dzelzceļa mezgla pārbūve, kas sākotnēji vispār nebija plānota ‒divas sliedes, un viss.

Vairāk nekā divas sliedes

“RB Rail” vadītājs izmaksu situāciju skaidro šādi:

“Ļoti svarīgi saprast, salīdzinot sākotnējās un pašreizējās aplēses, ka sākotnējā izmaksu tāme neietver izmaksas par “Rail Baltica” trases integrāciju Rīgas pilsētā un Kauņas‒Viļņas savienojumu. Attiecīgi tas parādās kā būtisks palielinājums, lai gan patiesībā iemesls ir arī būtisks projekta apjoma palielinājums, ar kuru ir saistītas ne tikai izmaksas, bet arī nozīmīgi ieguvumi nākotnē un papildu peļņas potenciāls. Jaunākais, visdetalizētākais un precīzākais “Rail Baltica” izmaksu aprēķins joprojām ir EUR 5,8 miljardi.”

Auditoru skepsi par projekta ekonomisko ilgtspēju ieviesēji uzskata par nepamatotu un būtībā kļūdainu, jo aprēķinos nav ņemts vērā kravu pārvadājumu pienesums.

Kravas kā tādas ziņojumā ir pieminētas - 2030. gadā dzelzceļš varēšot piesaistīt 15 miljonus tonnu. “Ņemot vērā pašreizējo jūras satiksmes līmeni teritorijā ap Baltijas valstīm, mēs konstatējām, ka uz dzelzceļu varētu novirzīt maksimāli 30 miljonus tonnu kravu gadā.”

Trase būšot pašpietiekama

Tālāk, skaitot projekta ieguvumus un trūkumus, ieņēmumi no kravu pārvadājumiem vairs nav rēķināti. Bet vajadzēja. Kā skaidro projekta ieviesējs: “Palāta ir izvērtējusi “Rail Baltica” salīdzinājumā ar standartiem, ko izmanto vienīgi pasažieru ātrgaitas dzelzceļiem, lai nonāktu pie secinājuma, ka Baltijas valstu nelielās apdzīvotības dēļ pastāv riski. Iedzīvotāju skaits, ko palāta ir apsvērusi, pat neņem vērā to, ka būs reģionālas pieturas. Turklāt palāta nav apsvērusi ieņēmumus no kravas pārvadājumu daļas, kas būs “Rail Baltica” galvenais ienākumu avots. “Rail Baltica” ir un paliek ne tikai ekonomiski ilgtspējīgs projekts, bet arī projekts ar augstu pievienoto vērtību gan Baltijai, gan Eiropas Savienībai.”

Sākotnējā tirgus ieviešanas posmā “Rail Baltica” varētu būt vajadzīgas subsīdijas, tomēr ilgtermiņā trase būšot pilnībā pašpietiekama. Un būtiski, ka arī tuvākajā laikā projekts dos lielu labumu tautsaimniecībai, kas īpaši svarīgi saistībā ar pašlaik piedzīvoto ekonomisko krīzi.

Prioritāte - savienota Eiropa

Nākamajos gados projekts radīs aptuveni 13 000 jaunu darba vietu būvniecības nozarē un vēl aptuveni 24 000 netiešu darba vietu citās nozarēs, piemēram, materiālu ieguvē un sastāvdaļu ražošanā, loģistikā, viesmīlībā un ēdināšanā, profesionālajos pakalpojumos un daudzās citās.

Rezumējot minēto, Eiropas Komisijai un Baltijas valstu līderiem pēc kritiskā Revīzijas palātas ziņojuma nav jākrīt panikā, nav jārauj “Rail Baltica” stopkrāns. Baltijas projekts salīdzinājumā ar pārējiem septiņiem tajā novērtēts visaugstāk. Tātad jāturpina strādāt, uzlabojot projekta ieviešanas organizāciju. Taču Eiropas Savienības nosprausto prioritāšu maiņai nav pamata. Savienota Eiropa ir un paliek prioritāte.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats