Šis ceļš Latvijai ir kas jauns, tomēr, ņemot vērā sarūkošo Krievijas kravu plūsmu, apgūstams, jo Lietuva sadarbībā ar Ķīnu ir jau vairākus gadus priekšā.

Latvija šobrīd mērķtiecīgi cīnās par Ķīnas tranzīta kravām, kas pārsvarā pa dzelzceļu tiek vestas caur Kazahstānu un Krieviju, un tālāk tiek virzītas uz Baltkrieviju un Vāciju.

“Mēs varam cerēt uz atsevišķām kravām, kas virzienā no Baltkrievijas varētu iet uz Skandināviju, tomēr nav sagaidāms, ka pieaugs arī Ķīnas investīcijas – tās vairāk ir valstīs ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Baltkrievijā,” norādīja eksperts.

Viņš uzskata, ka tad, kad kravu plūsma pa dzelzceļu pieaugs, tad arī kravas būs ekonomiski izdevīgi vest caur Latviju. Šobrīd tas vairāk ir politisks pasākums, kas parāda, cik katra valsts ir ieinteresēta sadarbībā ar Ķīnu.

Kā teikts iepriekš, Rīgā pirms nepilna gada sagaidīts pirmais Latvijas un Ķīnas organizētais testa vilciens. Konteinervilciens Latvijā ieradās no Ķīnas pilsētas Jivu, šķērsojot Ķīnas – Krievijas robežu pie Zabaikaļskas Krievijā. Vilciens veda tekstilizstrādājumus, santehniku un sadzīves preces.

Savukārt “Latvijas dzelzceļš” iepriekš informēja, ka septembra beigās atklāts jauns konteinervilceinu maršruts Urumči-Altinkola-Rīga-Roterdama. Tādējādi Rīgas brīvostā pirmdien, 16. oktobrī, paredzēts sagaidīt konteinervilcienu no Ķīnas pilsētas Urumči. Vilciena sastāvā ir 41 konteiners, un tas ved pārtikas piedevas.

Satiksmes ministrijā iepriekš norādīja, ka Latvija vēlas kļūt par Ķīnas preču izplatīšanas centru Baltijas un Ziemeļvalstīs.