Kaut arī incidents noticis galvaspilsētas rajonā, kurā ir visblīvākā videonovērošanas sistēma, pagaidām atrasti tikai trīs no pieciem uzbrucējiem. Vecpilsētu iekarojušo taksometru vadītāji uzskata, ka šis incidents ar laiku tiks noklusināts, jo ne taksisti, ne policisti neesot ieinteresēti status quo maiņā.

Līdzīgas situācijas vecpilsētā tās viesu acu priekšā jau daudzus gadus notiek gandrīz katru dienu, tikai tās nesaceļ tik lielu ažiotāžu, jo ne par visiem gadījumiem prese netiek informēta. Šoreiz bija citādi, jo interesantāku un vieglāk pārdodamu ziņu padarīja fakts, ka svešā teritorijā pasažierus uzņēmušajā taksometrā atradās Reformu partiju pārstāvošie izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Saeimas deputāte Inese LībiņaEgnere.

Stabilas robežas

Pilsēta taksometru biznesa komersantu interešu zonās ir sadalīta jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, un tajā nekas daudz neesot mainījies. Saskaņā ar taksometru vadītāju teikto kļūdains ir arī pieņēmums, ka situācija starp uzņēmumiem un to darbiniekiem saasinājās pēc tam, kad pēc pašvaldības lēmuma vecpilsēta tika atbrīvota no iebraukšanu regulējošajām barjerām.

«Rīgas domes lēmumi šo kārtību maz ietekmē – tik vien kā licences samaksu un vietas, kur mēs varam droši stāvēt, pārējo nosaka citi,» saka kāds ilggadējs pie vecpilsētas strādājošs taksometra vadītājs.

Saskaņā ar spēkā esošo kārtību komersants – vai tas būtu sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai individuālais – par licences saņemšanu vieglo taksometru pārvadājumiem Rīgas domei samaksā vienu latu par pašu licenci komersantam un 10 līdz 12 latus (atkarībā no licences kartītes derīguma termiņa) par katru automašīnu mēnesī. Turklāt par taksometru stāvvietas, kura atzīmēta ar attiecīgu ceļa zīmi, izmantošanu komersantam nav jāmaksā ne santīma.

Tā ir juridiskā puse šim biznesam, kurš lielā mērā iegrimis pelēkās ekonomikas zonā. Realitāte ir pavisam citāda, un tā Vecrīgā strādājošajiem taksistiem atšķiras atkarībā no tā, vai esi individuālais komersants vai kāda uzņēmuma paspārnē strādājošais.

Izvairīties nevar

«Es ar savu auto šeit stāvu gandrīz desmit gadus. Neesmu atkarīgs no darba devēja, taču bez ikmēneša maksājuma Rīgas domei, degvielas izmaksām un citiem izdevumiem man katru nedēļu ir jāmaksā arī par šīs stāvvietas izmantošanu,» saka Aldonis (vārds mainīts). Tie, kas atsakoties maksāt, ātri vien pazūdot no teritorijas, un ar katru gadu šādu naivo pelnīt gribētāju kļūstot aizvien mazāk.

Jautāts, vai viņš nevēlētos atstāt šo maksas stāvvietu, Aldonis atbild noraidoši, jo viņam nav pieejams dispečera pakalpojums, kas piegādātu klientus arī tad, ja viņš sēdētu mājās, bet vienkārši vizināties pa pilsētas ielām un ķert gadījuma pasažierus tajās viņam sanāktu par dārgu.

Tāpēc pakalpojuma sniegšanas izmaksas tiek izlīdzinātas uz klientu maciņu rēķina. «Neatkarīgi no tā, uz kurieni braucam, minimālā summa, ko es prasu, ir pieci lati,» saka šoferis. Par to liecina arī glīta uz auto paneļa piestiprināta zīmīte. «Cilvēki, it sevišķi naktī, kad atgriežas no uzdzīves pilsētā, jau zina mūsu cenas un rēķinās ar tām. Un mēs jau arī neesam nekādi septiņu ādu plēsēji, ja klients ir pastāvīgs, tad viņam piešķiram atlaides,» smaida vecpilsētas centrā strādājošais Pēteris (vārds mainīts).

Atšķirīgas pieejas

Šajā sīvas konkurences plosītajā rajonā ir arī citas uzņēmējdarbības filozofijas skolas piekritēji, kas augstākas izmaksas par ekskluzīvu stāvvietu cenšas izlīdzināt ar lielāka apgrozījuma palīdzību, proti, pasažierus ved saskaņā ar noteikto tarifu, jo uzskata, ka šādi iegūst vairāk pastāvīgo klientu.

«Tu taču ar mani brauc jau ne pirmo reizi – kāpēc?» retoriski jautā jaunas un nevainojami iztīrītas automašīnas īpašnieks Jānis (vārds mainīts), kas tāpat kā citi taksometru vadītāji par tiesībām strādāt Vecrīgā maksā nevienā normatīvajā aktā neatrunātu nodevu.

Viņi visi kā viens atzīst, ka cenšas neaiztikt konkurējošo uzņēmumu vadītājus, ja tie ieradušies pēc klienta pēc dispečera norādījumiem. Tomēr reizēs, kad konkurentu īpatsvars viņu teritorijā pārsniedz ierasto, nervi neizturot un notiekot «visādi brīnumi».

«Saproti, mēs par šo stāvvietu maksājam, bet viņi brauc un zog mūsu klientus. Tas nav godīgi. Nevienam mūsējam nav noslēpums, ka pa acīm var dabūt arī no viņiem, ja iemaldīsimies viņu teritorijā un mēģināsim apstāties viņu stāvvietās. Un, cik man zināms, Vecrīga nav vienīgā vieta pilsētā, kur par stāvvietas izmantošanu jāmaksā,» uzmanīgi izvēloties vārdus, stāsta Jānis.

Atbrīvot no jumta

Par to, cik un kam tiek maksāts, šoferi runāt izvairās. Bieži kā bankas diena tiek piesaukta otrdiena, bet, runājot par personām, kas varētu būt ieinteresētas nodevas iekasēšanā, bieži pieminēti Valsts policijas darbinieki.

Iespējams, ka taksistiem pašiem nav nekādas nojausmas par jumta saimniekiem. Versijas atšķiras – viena liecina par to, ka visiem zināmo bezpriģelu policija izliekas nemanām, jo bieži izmanto taksometru vadītājus kā informācijas avotus, bet cita vaino policijas darbiniekus reketa organizēšanā.

Vienā gan Vecrīgas saimnieki ir vienisprātis. Nekas nemainīsies, līdz policija neatradīs jumta saimniekus un neiznīcinās reketu. Tikai tad vecpilsēta kļūšot patiesi brīva konkurencei, kaut arī bez cīņas tā netikšot atdota nevienam un šajā cīņā vecpilsētā strādājošie taksometru vadītāji ir krietni saliedētāki par konkurentiem.

Valsts policijas pārstāve Ance Rozīte informē, ka trīs aizturētie taksometru vadītāji atzīti par aizdomās turamajiem un tiem piemērots ar reālu brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Divi incidentā piedalījušies taksisti joprojām tiekot meklēti.