18. augusts,
Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna
Sākuma lapa » Lauksaimniecība » Lielais sausums skar ražu
Lielais sausums skar ražu
Autors: Rebeka Rimša / 15. jūnijs 2018, 15:01
Pēdējo mēnešu laikā daudzviet valstī valda liels karstums, vietām bijušas tikai pāris lietus lāsītes vai nav lijis vispār. Turklāt sinoptiķi sola, ka karstums pārskatāmā laikā saglabāsies. Sausums ir ietekmējis lauksaimniekus un radījis arī būtiskus ražas zudumus. Sausuma dēļ lauku zeme ir burtiski izžuvusi, kļūstot par putekļiem.

Pagājušajā gadā lauksaimniekus skāra spēcīgas lietavas un plūdi. Daudzu lauksaimnieku sējumi un raža sapuva, jo lauki bija pārklāti ar ūdeni. Kaut arī rudens plūdi bija spēcīgi un solīja nest ilgtermiņa sekas vismaz divus gadus, šis gads nācis atkal ar jaunām likstām, informē nra.lv

«Saimniecību šogad ļoti ietekmējis stiprais sausums. Domāju, ka mums tas nav mazāk kā citās Latvijas vietās,» par sausumu stāsta Durbes pagasta zemnieku saimniecības Pīlādži saimnieks Ēriks Putra. Par pagājušo gadu Ē. Putra saka, ka ir izdevies visu ražu novākt, tikai vasaras lauku labība aizgāja lopbarībai, bet lopbarība peļņu nenes. Ē. Putra skaidro, ka lauksaimniecībā ir ieguldīts daudz līdzekļu, taču šāda peļņa visu nespēs attaisnot, zudumi nes līdzi arī citas lietas: «Viens gads būs jāatliek jaunu zemju pirkšanai un jaunai tehnikas iegādei.» Līdz šim vajadzējis jau nomiglot ražu un izdarīt pārējos lauku darbus: «Darbi varētu ieilgt līdz pat Jāņiem. Zeme ir pārāk putekļaina, un tik lielā sausumā nepieciešamos darbus padarīt nav iespējams.» Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā lietus varētu vēl ko labot, saimnieks atbild skeptiski: «Mūsu pusē šogad jau bijuši divi pērkona negaisi, taču ar to ir stipri par maz. Nu jau divus mēnešus ir pilnīgs sausums, lauki izkaltuši.» Ja uznāks lietus, tad tas vienalga būs stipri par maz, ar to nepietiks, lai iegūtu kvalitatīvu ražu. Neskatoties uz sausuma atstātajām pēdām, saimnieks ir optimistiski noskaņots: «Katrs jaunais gads nāk labāks par iepriekšējo.»

Jo īsāks ražas audzēšanas periods, jo raža būs sliktāka.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga-Bērziņa min, ka daudzviet Latvijā ir teritorijas, kurās normāli nokrišņi nav bijuši jau vairāk nekā divus mēnešus: «Pašlaik klimatiskie apstākļi kļūst diametrāli pretēji tiem, kādi šajā laikā bija 2017. gada veģetācijas periodā. Rezultātā augsnē ļoti strauji izsīkst produktīvā mitruma krājumi un sākas sausums, apdraudot lielāko daļu dārza augu.»

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils kā svarīgākos pasākumus augsnes mitruma saglabāšanā min gan lietus ūdeņu savākšanu, iekārtojot baseinu, uzstādot lietus teknes, gan kultūru jaukto stādījumu izmantošanu, kad augi cits citu pasargā un veido ēnojumu.

M. Narvils iesaka smilts augsnes laistīt biežāk un straujāk, bet ar mazākām devām, savukārt māla augsnes laistīt retāk, lēnāk, bet ar lielākām devām. Svarīgi arī pāriet no virszemes laistīšanas uz augsnes virskārtas vai zem augsnes pilienveida laistīšanas sistēmām. Tas palīdzēs ietaupīt ūdeni iztvaikošanas dēļ.

Lauksaimnieki var pieprasīt kompensācijas gandrīz par visām krīžu situācijām un nedienām. Latvijas valsts finansējumu atbalstītos pasākumus lauksaimniecības nozarē administrē Lauku atbalsta dienests. Šogad atbalstam lauksaimniecībai no valsts budžeta ir piešķirti 8 720 490 eiro.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats