Saskaņā ar EK priekšlikumu tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Jāatgādina, ka 2013. gada februārī ES Padome lēma, ka neviena no ES dalībvalstīm 2020. gada nesaņems mazāk par 196 eiro par hektāru.

“Ja uz to raugāmies formāli, tas ir labi – atšķirībā no citām dalībvalstīm Latvijai tiešmaksājumu apjoms nav samazināts. Taču šī “nesamazināšana” ir, maigi sakot, ļoti formāla pieeja sen gaidītajai un nepieciešamajai tiešmaksājumu konverģencei jeb izlīdzināšanai. Saskaņā ar pašreizējo Eiropas Komisijas piedāvājumu tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – ir acīmredzami, ka Eiropas Komisija nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, lai Eiropas Savienības lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

“Eiropas Komisijas priekšlikums par 15% samazināt finansējumu lauku attīstībai apdraud Eiropas Savienības izvirzīto galveno mērķu īstenošanu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas lauku teritoriju attīstību, nodarbinātību un apdzīvotību. Jāņem arī vērā, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunajām lauksaimniecības politikas regulām lauksaimniekiem būs jāievēro vairāk un stingrākas vides un klimata prasības, kas papildus zemajiem tiešmaksājumiem samazinās mūsu zemnieku konkurētspēju,” norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kopumā EK publicētais regulu priekšlikums par KLP pēc 2020. gada saturiski, kā izteicies ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, “nav revolūcija, bet evolūcija” – tas gan attiecas uz nosacījumu izmaiņām, nevis finansējumu, ko plānots ievērojami samazināt. Publicētais EK priekšlikums ir pirmais solis, kam sekos ilgas un sarežģītas diskusijas par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam dalībvalstu, EK, ES Padomes un Eiropas Parlamenta starpā. Protams, arī Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimniekiem turpinās uzstāt uz savām pamatotajām prasībām par Latvijas prioritātēm. Zemkopības ministrija jau aktīvi diskutē ar nozaru nevalstiskajām organizācijām par nākotnes KLP jautājumiem. ES daudzgadu budžetu apstiprinās, vienojoties visu dalībvalstu vadītājiem.