“Finansējums, ko piešķir lauksaimniekiem un laukiem kopumā, ir ārkārtīgi netaisnīgs. Ir valstis, kurās par katru platību maksā divreiz vairāk, nekā Latvijai. Atgādināšu, ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un nākamgad būs pagājuši piecpadsmit gadi, un šo gadu laikā maksājumi nav ne tuvu izlīdzinājušies. Tagad ir runa, ka Latvija varētu sasniegt 85% no vidējā līmeņa, un tas varētu būt pēc 2020. gada. Tātad, kopš Latvija būs iestājusies ES, būs pagājuši gandrīz divdesmit gadi,” norādīja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, arī klimatiskie apstākļi Latvijā lauksaimniecībai nav tie labākie Eiropas Savienībā.

“Šāda veida diskriminācija attiecībā pret Latviju ir pamatīgi izteikta, un, protams, ka tie, kas veda sarunas par iestāšanos ES, tās ir veduši ārkārtīgi neveiksmīgi, pieļaujot milzīgu diskrimināciju un pāri nodarīšanu Latvijai, it īpaši lauksaimniekiem,” izteicās Ventspils mērs.

Viņš norādīja, ka atbalsta līmenis lauksaimniecībai būtu jāvērtē ļoti individuāli, jo nevar salīdzināt to, ko saņem Grieķija, ar to, ko saņem Latvija.

Kā zināms, Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumā nākamajā ES budžetā plānots samazināt finansējumu Kohēzijas un kopējai lauksaimniecības politikai par aptuveni 5%.