Sākoties Ministru kabineta sēdei, Zemkopības ministrijā vēl turpinājās dokumentu gatavošana galvenajam darba kārtības jautājumam Par ārkārtas situāciju Latgalē. Šajā reizē precīzs juridisks formulējums Latvijas valsts vārdā lauksaimniekiem ir pat svarīgāks par kompensācijām, jo ļauj iedarbināt force majeure punktu. Tāds atrodams ikvienā standarta līgumā un regulē rīcību ārkārtas situācijās, kad saistības nav iespējams izpildīt no līdzēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Ministru kabinetam likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ir dotas tiesības noteikt «starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas». Tas vakar arī tika izdarīts. Tagad zemnieki var rēķināties, ka viņiem netiks samazināta platībmaksājumu nauda par termiņos nenopļautiem zālājiem, netiks piemērots naudas sods par dažādu ES regulu nepildīšanu vai neīstenotiem fondu projektiem. Un arī sadarbības partneriem, piemēram, graudu uzpircējiem ārzemēs, varēs juridiski apliecināt, ka krava nav aizsūtīta pamatotu iemeslu dēļ.

Protams, ir arī citas nozares, kam lietavu dēļ radušies zaudējumi. No izmirkušiem būvmateriāliem nevar būvēt mājas, slapjus kokmateriālus nevar tirgot. Arī šiem uzņēmējiem ir līgumi un termiņi. Taču šajā reizē viņi paliek ar garu degunu, jo rīkojumā Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ar jēdzienu «cietušās personas» tiek saprasti lauksaimnieki. «Zemnieku spiediens uz pašvaldībām ir skaidri redzams,» secina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Viņš uzskata, ka šī bijusi politiska kompromisa vienošanās starp atbildīgajiem ministriem, premjeru un Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām.

Līdztekus lauku uzņēmējiem lietavas un to izraisītie plūdi nodarījuši būtiskus zaudējumus arī pašām pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Jālabo mājas, ceļi. Jāsniedz sociālā palīdzība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniegti pašvaldību zaudējumu aprēķini par kopējo summu 1 150 000 eiro. Pilnā apmērā valsts šos ārkārtas tēriņus gan nekompensēs. Valdības protokollēmumā noteikts, ka pašvaldību zaudējumus valsts apmaksās parastajā kārtībā, kādā pieprasa un izlieto naudu no budžeta programmas

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tātad 70% no tēriņiem. Savukārt iedzīvotājiem sniegtā ārkārtas palīdzība mājokļu daļējai atjaunošanai tiks kompensēta 50% apmērā.

Vēl viens pašvaldību satraukuma iemesls ir iepirkumi. Labot ceļus un špaktelēt māju pamatus vajag nekavējoties - nav laika taisīt parastās iepirkuma procedūras un mēnešiem gaidīt, kamēr uzņēmēji izplosīsies ar pārsūdzībām. Kā sēdē paskaidroja vides ministrs Kaspars Gerhards, Publisko iepirkumu likums pašreizējos apstākļos atļauj piemērot sarunu procedūru. Likumā minētais priekšnoteikums ir «pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija». Un tāda ir nepārprotami iestājusies. Sinoptiķi 23. augustā solīja stipru lietu, bet divās dienās nolija ceturtdaļa gada normas.

Valdības vakar pieņemtie lēmumi nebūt nav pēdējie, atbildot lietavām. Vēl Satiksmes ministrija nāks ar savu ziņojumu uz valdību. Ja naudas no iekšējām rezervēm ceļu remontiem nepietiks, vajadzēs ņemt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Bet vēl lielāku naudu varētu prasīt Zemkopības ministrija - kārtējām kompensācijām. Ministrs Jānis Dūklavs informē, ka aprēķini tikšot veikti līdz 1. novembrim, bet jau vakar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs steidza ziņot, ka zemnieku zaudējumi mērāmi miljonos.

***

• Izsludināta 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.

• Tā ilgs līdz 30. novembrim šādos novados:

Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils.

• Nepieciešamības gadījumā ārkārtas situācija tiks pagarināta.