Cūkkopji, kas pulcējās ikgadējā kopsapulcē ir pārliecināti, kas slimības izplatībā lielā mērā vainojama cilvēku bezatbildība. Kā TV3 ziņām atzīst Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopji novērojuši likumsakarību, ka mirušas mežacūkas tiek atrastas netālu no vietām, kur tiek cirsti koki. Tas nozīmē, ka sērgu mežā iespējams izplata mežcirtēji, kas nepietiekami ievēro biodrošību.

“Mēs šo versiju nevaram apstiprināt, ne noliegt, bet mežos, kur sākas izciršana, pēc divām nedēļām tiek atrastas beigas mežacūkas vai tiek tām tiek konstatēts ĀCM. Mums pastāv bažas par to tehniku, kas tiek pārvadāta no viena meža uz otru. Kā notiek šī dezinfekcija, vai tā tiešām notiek,” pauž Lejniece.

Šāgada janvārī tika konstatēti daži Āfrikas cūku mēra (ĀCM) saslimšanas gadījumi mežacūkām Talsu un Tukuma novadā, bet februārī Salaspils novadā un Lietuvas Biržu pagastā konstatēti slimības uzliesmojumi mājas cūku novietnēs. Tādēļ ir sagatavoti grozījumi ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 7.martā, apstiprināja, paplašinot ĀCM riska zonu teritoriju* Latvijā un Lietuvā.

Atgādinām, ka trīs kilometru rādiusā ap slimības skarto novietni noteikta aizsardzības zona un desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona, kurās aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas.