“Kopā ar lauksaimniekiem esam daudz strādājuši, lai šajos sarežģītajos apstākļos, kad Kopējās lauksaimniecības politikas budžetā trūkst līdzekļu, rastu papildus līdzekļus atbalstam lauksaimniekiem,” uzsver deputāte.

Piešķirtais atbalsts sastāda aptuveni 10% no kopējiem Latvijas piensaimnieku zaudējumiem, tādēļ deputāte turpina darbu pie tā, lai arī nākamā gada ES budžetā tiktu piešķirts papildus finansējums lauksaimniekiem. I.Vaiderei arī ir izdevies panākt Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas piekrišanu, veidot īpašu atbalsta programmu Baltijas piensaimniekiem.

Vaidere arī norādīja, ka jau iepriekš aicinājusi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu steidzami piešķirt ārkārtas finansiālo atbalstu Baltijas valstu lauksaimniekiem. Tāpēc deputātei ir vēl lielāks gandarījums par to, ka ir izdevies rast līdzekļus ES budžetā, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt pastāvošās grūtības tirgū.

Vēl 150 miljonus Eiropas Komisija piešķīrusi piena ražošanas samazināšanai ES dalībvalstīs. Deputāte norādīja, ka būtu tikai godīgi izmaksāt kompensācijas tiem lauksaimniekiem, kuri vēlas likvidēt saimniecības. Viņa gan cer, ka tirgus situācija uzlabosies un lauksaimnieki masveidā nelikvidēs savus gadiem koptos ganāmpulkus.

“Ir sāpīgi, ka zemniekiem jāpārdod piens par tik zemām cenām, kas nespēj nosegt ražošanas izmaksas, un ka zemnieki nonākuši tik smagā situācijā, ka pat simt govju īpašnieki uzskata – piensaimniecība ir nerentabla. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka piensaimniecībā atkārtojas tas pats, kas cukura rūpniecībā, “ piebilst deputāte.