Balodis atklāja, ka lielāku ietekmi uz graudaugiem atstājis sausums, kas bija vasaras sākumā, jo augšanas sākumā augiem īpaši nepieciešams mitrums. Sausums visvairāk skāris Vidzemi un Latgali. Izņēmums ir Kurzeme un Zemgale, kur lietavas bija, tādēļ vasarāji tur izskatās cerīgāk, turklāt tie sēti pāris nedēļu agrāk kā citviet, tādēļ spējuši izmantot pavasara augsnes mitrumu un attīstīties labāk.

“Kopumā pašlaik izskatās, ka ražas ziņā gads būs sliktāks nekā pērnais, taču ne katastrofāli slikts, bet arī ideāls vasarājiem nebūs,” norādīja Balodis.

LLKC eksperti prognozē, ka šogad vasaras kviešu vidējā raža Latvijā varētu būt 3,9 t/ha, 2015. gadā no hektāra novāca vidēji četras tonnas. Arī vasaras miežu raža varētu būt mazāka – vidēji 3,3 t/ha (2015. g. 3,5 t/ha), bet auzu – 2,6 t/ha, saglabājoties aizvadītā gada līmenī. LLKC eksperti norāda – ar vasaras kviešiem šosezon apsēti 151,3 tūkst./ha, kas ir mazāk nekā pērn, kad to bija 166 tūkst./ha. Arī vasaras mieži sēti mazāk – 94,3 tūkst./ha, 2015. gadā – 99 tūkst./ha.

Vasaras rapsi reģionos pašlaik apdraud krustziežu spīduļu invāzija. Ja sējumus veiksmīgi nosmidzinās ar insekticīdiem, varēs cerēt uz prognozētajām 2 t/ha. Šogad vasaras rapsis iesēts 25,8 tūkst./ ha, kas ir par 5 t/ha vairāk nekā pērn.

Griķi šogad iesēti par 7 tūkstošiem hektāru lielākās platībās nekā pērn (10 tūkst/ha). Pateicoties tam, ka griķus sēja pēc salnām, lietus nodrošināja tiem nepieciešamo mitrumu, tādēļ raža solās būt laba – vidēji 1,1 t/ha.

LLKC eksperti norāda – pašreiz mitruma ir pietiekami un augi beidzot sākuši izmantot tiem iepriekš doto minerālmēslojumu. Pēc tā, cik veiksmīgi augi atkopsies, varēs vērtēt arī tādus ražas rādītājus kā graudu raupjums un kvalitāte.