Bažas viņos rada pretendentu loku nopietni ierobežojošs nolikums, kurā nav pat prasītas zināšanas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības sfēru; dīvaina pretendentu atlases komisija, kuras dalībniekiem, šķiet, nevar būt pielaides valsts noslēpumam, lai varētu «nopietnāk» izvērtēt pretendentu «reputācijas riskus»; informācijas slēpšana par iepriekšējā VID ģenerāldirektora kandidātu atlases konkursa neveiksmes patiesajiem iemesliem; izvairīšanās no atbildības par nu jau vairākkārtēju skandalozu neveiksmi VID ģenerāldirektora meklējumos; solījumu nepildīšana no jaunā konkursa organizatoru (kas ir tie paši vecie, kas organizēja arī iepriekšējos) puses, piemēram, nav pildīts Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska solījums «visai sabiedrībai» dot «skaidru atbildi uz jautājumu – ir [iepriekšējam VID ģenerāldirektora amata kandidātam Mārim] Skujiņa kungam kas kopīgs ar [miljonāru Māri] Martinsona kungu vai nav».

Bijusī Saeimas priekšsēdētāja, šobrīd Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse par jaunajiem VID ģenerāldirektora meklējumiem norādīja: «Man nav saprotams, kādēļ VID vadītāja amatam netiek meklēts cilvēks no VID iekšējiem resursiem. Piemēram, [Dace] Pelēkās kundze, kurai atvēlēta tikai otrā ranga spēlētāja loma, veiksmīgi pilda pirmā ranga funkcijas. Nākt un vadīt šo iestādi cilvēkam no ārpuses, kurš nav speciālists šajā jomā, ir ļoti grūti. Nolikums par vērtēšanas komisiju, kurš publicēts presē, jau tagad rada jautājumus – vai VID ģenerāldirektora amatam netiks virzīts kāds no «savējiem». Arī vērtētāju komisijas sastāvs ir ļoti specifisks. Nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri tiek piesaistīti šoreiz, nez vai būs tie neitrālākie – tie, par kuriem neradīsies jautājumi, kad tiks publiskoti konkursa galarezultāti. Nedomāju, ka banku vadītāji būtu tie īstie, kuriem lemt, kurš vadīs valsts nodokļu iekasēšanas struktūru.»

«Notiekošais rada aizdomas par kādu slēptu ieinteresētību,» secināja I. Kreituse.

Neatkarīgā jau rakstīja – VID ģenerāldirektora kandidātu atlases konkursa komisijas sastāvā iekļauti trīs nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Latvijas Finanšu nozares asociācijas (vēl pavisam nesen – Latvijas Komercbanku asociācija) padomes locekle, zviedru miljardieriem pastarpināti piederošās SEB bankas prezidente Ieva Tetere. Tādējādi acīmredzami nav pildīts atbildīgo amatpersonu solījums konkursā «nopietnāk iesaistīt KNAB un Drošības policiju», lai varētu «veltīt lielāku uzmanību reputācijas risku izvērtēšanai».

«Notiekošais rada aizdomas par kādu slēptu ieinteresētību,» secināja I. Kreituse. «Vēl viens aspekts: gribētos tomēr kaut kur dzirdēt, kurš ir atbildīgs par to, ka izgāzās iepriekšējais konkurss? Kur atrodams iepriekšējās komisijas darba izvērtējums? Šobrīd tur viss notiek pēc principa: lēmums pieņemts, darbs padarīts, nauda samaksāta, konkurss izgāzies, vainīgo nav, un tie paši turpina tagad organizēt jaunu konkursu. Tas nerada pārliecību, ka arī šoreiz konkurss izrādīsies veiksmīgs,» secināja profesore.

Bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš vērsa uzmanību: «VID jau ilgu laiku darbojas bez vadītāja, un vienlaikus tagad pirms vēlēšanām tiek virzīti priekšlikumi, ka valstī jāpalielina nodokļu slogs. Pirms nākt klajā ar tādiem priekšlikumiem, pareizi būtu varbūt tomēr nodrošināt VID ar vadību. Tā ir pilnīga neizdarība.»

Vaicāts, kā viņš kā finanšu ministrs rīkotos, E. Krastiņš atbildēja: «Tur taču finanšu ministram pašam jāiesaistās! Tas taču ir neizbēgami! Kā tad savādāk var notikt? Gaidīt, ka kaut kādi ierēdņi atradīs kandidātu vai tie [personālatlases] meklētāji, kas ir trešais spēks? Atbildību jau tāpat ministram būs jāuzņemas. Nekur jau tā atbildība nepazudīs. Vai tad te nav jāprasa atbildība, ka mēnešiem ilgi nespēj atrast vadītāju? Kādēļ tu kā ministrs piedāvā palielināt nodokļu slogu, ja pats pat nespēj nodokļu iekasētājus nodrošināt ar vadību?»

Politisko procesu apcerētājs un fotogrāfs Mārcis Bendiks, runājot par jauno VID ģenerāldirektora konkursu, bija lakonisks: «Es to nekādi nevaru nokomentēt. Pirmajā konkursā tika vērtēti 18 kandidāti. Pirmais kandidāts, maigi izsakoties, izrādījās neadekvāts. Jautājums, kur palika otrais? Kamēr nav sniegta atbilde uz šo jautājumu, neko tālāk es nevaru spriest. Neviens no pārējiem kandidātiem nekur nav ticis nosaukts. Kas tad notika ar pārējiem kandidātiem? Kamēr nav atbildes uz to, kas īsti notika pirmajā konkursā, spriest par to, kas notiek tagad, nav nekādas jēgas. Kamēr nav sniegtas atbildes par pirmo konkursu, varam tikai spekulēt ar aizdomām par to, ka tas konkurss tika taisīts speciāli vienam cilvēkam un tādēļ vairs nav citu kandidātu, ko parādīt. Bet tās ir tikai dabiskas sazvērestības teorijas, kuras rodas sakarā ar to, ka nav prezentēta nekāda informācija.»