Otrdien par atbalstu parlamentārās komisijas izveidei lēma NA, kuras frakcijas vadība aicinājusi savus deputātus parakstīt Vienotības pieteikumu par komisijas izveidošanu.

Apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzīst, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nav labākais risinājums, jo, piemēram, Vienotības pārziņā ir trīs Saeimas komisijas, kuras būtu varējušas visu šo laiku sekot līdzi oligarhu lietas izmeklēšanai. Taču patiesība sabiedrībai esot jānoskaidro, tāpēc R. Dzintars cer, ka komisija strādās pēc labākās sirdsapziņas un darbs būs rezultatīvs. Kāds, viņaprāt, būtu labākais komisijas darba rezultāts, R. Dzintars atteicās atklāt, bet pauda cerību, ka pēc tās darba noslēguma nebūs pamats teikt, ka «tukša muca tālu skan».

Atbalstu paudusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuras pārstāvji parakstīs Vienotības priekšlikumu. LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga skaidro, ka komisijas izveide «ir vienīgais iespējamais līdzeklis, kā objektīvi noskaidrot patiesību».

Lai Saeima varētu lemt par parlamentārās komisijas izveidi, Vienotības priekšlikumam nepieciešami 34 deputātu paraksti, un tam pietiek jau ar atbalstu paudušo frakciju deputātiem. Taču, iespējams, ka arī ZZS mainīs savu iepriekš pausto pozīciju - neatbalstīt, bet nelikt arī šķēršļus tās izveidei.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neizslēdza iespēju, ka frakcija varētu būt ieinteresēta komisijas izveidē, jo aizvien ticamāk šķiet, ka Rīdzenes sarunās varētu parādīties jauni personāži. «Situācija attīstās, un izskatās, ka tur būs arī citi personāži, bet mēs publiskajā telpā visu laiku šādā kontekstā tiekam pieminēti,» saka A. Brigmanis.

Savukārt No sirds Latvijai (NSL) Vienotības priekšlikumu neparakstīs un komisijas izveidi neatbalstīs, jo uzskata, ka tā vairāk kalpos Vienotības priekšvēlēšanu kampaņai. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Gunārs Kūtris arī norāda, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju veidošana ir opozīcijas metode, bet reizēs, kad tā rīkojušās koalīcijas partijas, komisiju darbam nav bijis jēgas. NSL apņēmusies panākt, lai Ģenerālprokuratūra un Drošības policija noskaidro, kas noplūdinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierakstītās sarunas medijiem.

«Lai izmeklē un dara zināmu, kas ir operatīvās darbības informāciju nozadzis vai piesavinājies, jo tā ir informācija, kas tiek aizsargāta jebkura cilvēka interesēs. Kāds to ir izmantojis savtīgos nolūkos, pārdodot vai izmantojot politiskajās cīņās, un tas ir nepieņemami,» skaidroja G. Kūtris.