NATO paplašinātā klātbūtne Latvijā ir vēsturisks notikums, kas ļoti spēcīgi apliecina Alianses dalībvalstu solidaritāti, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien, 2017. gada 19. jūnijā svinīgajā ceremonijā Ādažu bāzē par godu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanai Latvijā. Valsts prezidents apsveica sabiedrotos no Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas, kas ietilpst Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas sastāvā.
“Tas parāda NATO apņemšanos aizstāvēt ikvienu alianses dalībvalsti. Tas arī pierāda, ka mēs saprotam, ka apdraudējums vienam sabiedrotajam ir apdraudējums mums visiem, apdraudējums tiem principiem un vērtībām, uz kurām balstās mūsu alianse un kurus mēs aizstāvam,” teica Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija kopš pievienošanās NATO 2004. gadā ir attīstījusi savas aizsardzības spējas. Tomēr situācija pasaulē pēdējo gadu laikā ir kļuvusi nedrošāka, ko izraisījusi Krievijas agresīvā rīcība pret tās kaimiņvalstīm.
“Ar formālu dalību NATO nepietiek. Tādēļ mūsu alianse ir rīkojusies ātri, apņemoties uzlabot Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pašaizsardzības spējas ar NATO paplašināto klātbūtni. Es sveicu mūsu uzticamos sabiedrotos,” teica Valsts prezidents, uzsverot, ka NATO paplašinātā klātbūtne ir ne tikai apmācības misija, bet aktīvi atturēšanas pasākumi.
Raimonds Vējonis apliecināja, ka Latvija turpinās uzlabot savas militārās spējas, pildot saistības kā NATO dalībvalsts. Janvārī Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 2% no IKP. Valsts prezidents arī uzsvēra, ka Latvija līdz ar pārējām Baltijas valstīm ir piedalījušās operācijās Afganistānā un Irākā, kā arī misijās Vidusjūrā, Mali un Somālijas piekrastē. Latvija arī ir gatava turpināt cīnīties pret terorismu Starptautiskajā koalīcijā cīņā pret ISIL.
Rādīt reklāmu
