Aizvadītās nedēļas nogalē Maskavā un Pēterburgā, par spīti nesaņemtajai atļaujai, notika plaši protesti, kas vērsās pret Krievijas politiskās elites korumpētību. Protesta gājienu laikā tika aizturēti vairāki simti to dalībnieku.

Arī Baltkrievijā pēdējās brīvdienas bija nemierīgas, tur ļaudis pauda savu neapmierinātību par republikas prezidenta Aleksandra Lukašenko ieceri ar speciālu nodokli aplikt tos iedzīvotājus, kas gada laikā nav nostrādājuši noteiktu dienu skaitu. Arī Baltkrievijā varas iestādes aizturēja simtiem ar dzīves apstākļiem neapmierināto protestētāju.

Bijusī diplomāte, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā strādājošā Sandra Kalniete uzskata, ka, prognozējot Krievijas rīcību tuvākajā nākotnē, šie abi notikumi jāvērtē kontekstā.

S. Kalniete ir pārliecināta, ka Krievijas varas mašīna ir pietiekami spēcīga, lai tiktu galā ar protestu radītajām neērtībām, jo pagaidām nekas neliecina, ka neapmierinātības vilnis būtu sasniedzis arī plašās valsts perifēriju. Taču Baltkrievija un norises tajā pavisam noteikti esot Krievijas uzmanības centrā. Nemieriem Baltkrievijā paplašinoties, Krievijai varētu rasties kārdinājums palīdzēt brālīgajai republikai un ieviest tur kārtību pēc sava ģīmja un līdzības, uzskata eiroparlamentāriete.

«Domāju, ka vēlreiz situāciju no kontroles, kā tas notika Ukrainā, neviens neizlaidīs. Bet Latvijai ir ļoti nozīmīgi, lai Krievija nepaplašinātu savu kontroli un Baltkrievija saglabātu neatkarību. Ja nemieri pieaugs, tas varētu notikt. Domāju, ka Baltkrieviju Maskavā ļoti uzmanīgi vēro,» pauž S. Kalniete un piebilst, ka ļaunākā scenārija gadījumā Latvijas robeža ar Krieviju varētu kļūt krietni garāka.

Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors ir pārliecināts, ka Kremlim pietiek spēka, lai līdz nākamajā gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām tiktu galā ar vēl lielākiem protestiem.

Iespēju, ka, situācijai eskalējoties, Krievija var izšķirties par Krimas scenārija realizēšanu kādā citā teritorijā, pieļauj arī politologs Kārlis Daukšts. «Meklēt kaut ko Krimas scenārijam līdzīgu ir iespējams, jo ārkārtīgi asi no jauna tiek cilāts Ukrainas jautājums,» situāciju vērtē eksperts. Viņš arī uzskata, ka Krievijas sabiedrības noskaņojums ir tuvs kritiskajai robežai, kuru sasniedzot, Kremlis vairs nevarēs ar to nerēķināties.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un Saeimas Ārlietu komisijā strādājošais Atis Lejiņš atceras, ka jau pirms vairākām nedēļām ar Igaunijas kolēģiem, atrodoties EDSO konferencē, piedzīvojuši netipisku Krievijas pārstāvju reakciju, kas vedinājusi domāt, ka Kremlis jūt situāciju saasināmies un jau laikus meklē kādu, uz kuru novirzīt sabiedrības dusmas.

«EDSO konferencē pirmo reizi divu gadu laikā Krievija neganti uzbruka Latvijai un Igaunijai par to, cik ļoti mēs apspiežam krievus. Tad mēs domājām, ka šis ir sākums kaut kam lielākam. It kā viņi būtu gaidījuši lielas demonstrācijas pret Putinu [Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu]. Šāda uzvedība vedina domāt, ka viņi bija kaut ko paredzējuši,» pauž A. Lejiņš.

Viņš gan uzsver, ka Latvijai nav pamata uztraukuma, jo nopietni tiek strādāts pie valsts aizsardzības spēju uzlabošanas. Arī NATO sabiedroto klātbūtne ir vērā ņemams arguments, ar kuru Krievija nevarot nerēķināties.