''Mums jau ir kiberdrošības stratēģija līdz 2018. gadam. Tomēr trūkst kiberdrošības speciālistu gan pasaulē, gan Latvijā,'' pauda Bāliņa. Viņa arī vēstīja, ka ir izstrādāts veids, kā apmācīt skolēnus baltajā hakerismā, lai nākotnē ir cilvēki, kas varētu palīdzēt tikt galā ar kiberuzbrukumiem.

''Uzbrukumi mūsu informācijas sistēmām notiek nepārtraukti, bet līdz šim nekas ļoti slikts nav bijis. Ir arī atklāts priekšvēlēšanu laikā cik drošas ir partiju un pašvaldību mājaslapas,'' vēsta Bāliņa.

''Pastāv doma veidot sarakstu ar visiem Latvijas hakeriem, lai vajadzības gadījumā varētu aicināt viņus palīgā. Mums ir arī kiberzemessardze, kur darbinieki strādā citur, bet vajadzības gadījumā palīdz novērst kiberuzbrukumus,'' stāsta Bāliņa.

Speciāliste arī min, ka cilvēki nereti nesaprot, kur pastāv riski tieši kiberuzbrukumu jomā. Ir veikta izglītošana, lai par šos riskus apzinātu un novērstu. ''Mēs esam viena no retajām valstīm, kur kiberdrošība ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā un tas parāda, cik svarīga šī joma ir. Ir arī izstrādāts plāns, kā rīkoties, ja notiks vērienīgs kiberuzbrukums,'' norāda Bāliņa.