Līdz ar pirmklasniekiem šodien priecīgi satraukti ir arī viņu vecāki - bērni skolai saposti. Aptaujājot pirmklasnieku vecākus, Neatkarīgā pārliecinājās, ka bērna sagatavošana skolai nav lēta, pat neskatoties uz to, ka vecākiem nav jāpērk ne skolas grāmatas, ne darba burtnīcas. Lielākoties pirmklasnieka palaišana skolā izmaksā aptuveni 100 eiro.

Izglītības likums nosaka, ka vecāku vai aizgādņu pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus.

Rīgas Hanzas vidusskolas 1. klases skolēns Krišjānis Kļaviņš pirmo skolas dienu gaidīja ar īpašu nepacietību. Skolā viņš satiks jaunos klasesbiedrus, ar ko iepazinās sagatavošanas nodarbībās skolā, un turpinās izzināt pasauli.

«Kad izaugšu, būšu pētnieks,» pārliecināti teic Krišjānis. Viņa lielākā aizraušanās ir izzināt, kā apkārtējā pasaule ir uzbūvēta - gan pētot kukaiņus, gan vācot akmeņus, gan izjaucot un saliekot dažādas ierīces, gan interesējoties par robotiem un būvējot celtnes no lego, gan lasot grāmatas. Brīdi, kad dēls iemācījās lasīt, Krišjāņa vecāki nemaz lāgā nepamanīja. Pirms pāris gadiem, kad burtus viņam mācīja bērnudārzā un tikko bija iemācījusies lasīt Krišjāņa māsa Emīlija, vecākiem par pārsteigumu vienā brīdī dēls pats sāka lasīt. Pretēji gadžetu paaudzei, Krišjānim arī lasīšana ir aizrautīga nodarbošanās.

Krišjānim visas skolas lietas jau bija sagādātas laikus un bez stresa. Krišjāņa mamma Ieva Oša-Kļaviņa atzīst, ka skolai sagatavot dēlu bijis vienkāršāk un lētāk, nekā pērn post meitu Emīliju pirmajam skolas gadam. «Tā kā viss bija zināms, satraukumu bija mazāk. Un, kad pagājušajā gadā meklējām skolas lietas Emīlijai, daļu jau uzreiz nopirkām arī Krišjānim - gan kancelejas preces, gan arī daļu apģērbu no Anglijas. Savukārt skolas somu iegādājāmies jau Ziemassvētkos, kad tām bija superakcija. Turklāt piedāvājumā bija tikai puiku somas. Līdz ar to Krišjāņa skolas soma izmaksāja divas reizes lētāk nekā pērn pirktā soma Emīlijai,» stāsta Ieva. Viņa atzīst, ka šogad viņu un citus vecākus mulsinot lielveikalu nesaprotamie mārketinga triki. Pagājušajā gadā, lielveikalā pērkot skolas lietas meitai, bijis skaidrs, cik kas maksā, bet šogad īsto cenu bieži nācies uzzināt pie kases, jo izrādījies, ka, piemēram, atlaide attiecas tikai uz konkrētas firmas precēm vai arī veikalnieku un vecāku izpratne par to, kas ir zīmēšanas un rakstāmpiederumi, stipri atšķiras.

Rīgas Hanzas vidusskolā skolēniem ir jānēsā skolas forma, un ne Krišjāņa vecākiem, ne pašam Krišjānim nav pret to iebildumu. Formas veste iegādāta laikus, savukārt tauriņu Ieva uzšuva pati. Tauriņam nepieciešamais audums maksāja aptuvenu eiro, savukārt gatava tauriņa cena bija 12 eiro.

Tā kā lielāko daļu skolas lietu Krišjāņa vecāki iegādājās brīžos, kad konkrētai precei bija labākā cena, arī pateicoties Ievas šūšanas prasmēm, dēla sagatavošana pirmajai klasei izmaksāja mazāk nekā 100 eiro. Četru bērnu ģimenei ir būtiski, lai izmaksas būtu saprāta robežās. Pēc pāris gadiem skolas gaitas sāks Emīlijas un Krišjāņa brāļi - Eduards un Zigmunds.

Pamatskola Rīdze 1. klases skolniecei Unai Liderei nav sveša. Šajā skolā jau mācās Unas brālēni, turklāt pagājušajā nedēļā pirmklasnieki varēja divas dienas pavadīt skolā, lai iepazītos ar savu skolotāju un skolu, sadraudzētos. Unas mamma Elīna Lidere šo skolu izvēlējās vairāku iemeslu dēļ. «Tā ir tuvu mūsu mājām. Turklāt skolā ir interešu izglītība, kas Unai patīk,» atklāj Elīna. Una ar prieku līdz šim ir piedalījusies dažādos pulciņos, gan dejojusi baletu, gan spēlējusi teātri. Dziesmu svētkos gan viņa nav vēl nav piedalījusies, taču, tā kā Rīdzē ir tautas deju nodarbības, Una varbūt kādreiz arī piedalīsies dziesmu un deju svētkos ne tikai kā skatītāja, bet arī kā dalībniece. Dziesmu un deju svētku gadā Una kopā ar citiem bērniem, kas apmeklē Robo Hub robotikas skolu, uzbūvēja robotiņus kā tautu meitas un tautu dēlus, kurus ieprogrammēja, lai tie izpildītu visiem zināmo latviešu tautasdziesmu Rīga dimd. Una stāsta, ka roboti tiešām dziedājuši un tas bijis «tik forši».

Arī Rīdzē, skolas izmēģinājuma dienās, Unai ļoti paticis, bet visvairāk - zīmēšana. Tomēr Unas sirds pieder četrkājainiem draugiem. Kad izaugs, Una vēlas kļūt par veterinārārsti, lai «palīdzētu saslimušiem dzīvniekiem un zvēriem». «Vai arī izveidošu datorprogrammu, kas atvieglos ārstiem dzīvnieku dziedināšanu,» prāto Una.

Arī izvēloties skolas somu, Una priekšroku deva tādai, uz kuras ir attēlots viens no viņas mīļākajiem dzīvniekiem - zirgs. Unas mamma Elīna atzīst, ka skolas soma bijis dārgākais pirkums, pošot meitu skolai. Tomēr, viņasprāt, skolassoma ir viens no svarīgākajiem pirkumiem - tai jābūt ērtai, vieglai, gaumīgai un labi kalpojošai, lai nav katru gadu jāpērk jauna. Par to, cik svarīgi ir izvēlēties kvalitatīvas lietas, mamma un meita jau ir pārliecinājušās vairākkārt, piemēram, bērnudārzam pirktais un daudz lietotais penālis joprojām nav nobružājies, tāpēc Una to ņems līdzi arī uz skolu.

Elīna priecājas, ka klases vecāki vienojušies visiem bērniem iegādāties mapītes, kurās skolā varēs atstāt dažādas lietas, lai nav katru dienu jānēsā no mājām uz skolu un atpakaļ, kā arī vienādas krāsas sporta krekliņus (ar bērna vārdu uz tā), ko vilkt sporta nodarbībās un deju mēģinājumos, savukārt pārgājieniem vai ekskursijām ļoti noderēs tādas pašas krāsas cepurītes.

Tāpat kā Krišjāņa vecāki, arī Unas mamma meitu skolai sāka post laikus. «Ar dažu lietu iegādi tomēr pasteidzāmies. Pērkot vēlāk, atlaižu dēļ būtu bijis lētāk. Tāpēc ne vienmēr laikus nozīmē lēti,» secina Elīna. Tomēr ir kāda lieta, ko Elīna nākamā mācību gada pirmklasnieku mammām iesaka izdarīt ļoti laikus, varbūt pat pusgadu iepriekš, tas ir, pierakstīties pie acu ārsta. Kad pati dzirdēja līdzīgu padomu, gatavojot meitu skolas gaitām, viņa negribēja ticēt, ka bērna atrādīšana acu ārstam varētu būt tik problemātiska. Izrādījās, ka var gan. Rindā pie acu ārsta, pat par naudu, bijis jāgaida divi mēneši.

Izglītības likums nosaka, ka vecāku vai aizgādņu pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus, savukārt darba burtnīcas un mācību grāmatas nodrošina izglītības iestāde. Lai gan ceturtdaļa aptaujāto vecāku atzīmē, ka skola nodrošina nepieciešamos materiālus, arī šogad liela daļa vecāku neslēpj, ka ir nācies iztērēt vairākus desmitus vai pat simtus eiro dažādu mācību līdzekļu un apģērba iegādei, liecina interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktā iedzīvotāju aptauja.

Gluži kā 2017. gadā, šogad gandrīz 60 procenti aptaujāto izvēlējušies iegādāties skolas lietas arī lielveikalos. Šogad par 4% samazinājies to vecāku skaits, kas izvēlējušies iepirkties interneta veikalos (šogad to darījuši 14 procenti). Savukārt apmēram 8 procenti no respondentiem skolas preces iegādājušies ārzemēs, bet 23 procenti preces iegādājušies vairumtirdzniecības bāzēs.

Apkopojot Baltic Insurance Company veiktās aptaujas datus, vidēji viena bērna sagatavošana skolai vecākam izmaksā no pāris desmit līdz pat 250 eiro. Summa, protams, ir atkarīga no tā, cik daudz un ko nodrošina skola un cik daudz vecākiem jāpērk pašiem, taču ir arī vecāki, kuri, gatavojoties jaunajam mācību gadam, viena bērna sagatavošanai iztērē līdz pat 550 eiro.

Arī Maxima Latvija veiktā aptauja liecina, ka vairākums respondentu skolas un bērnudārza preču iegādei plāno tērēt vairāk nekā 100 eiro. Savukārt ar 20 eiro cer iztikt tikai 5,5% aptaujāto. Vecāki atzīst, ka skolas preču izvēlē būtiska loma ir arī bērniem. Divas trešdaļas jeb 67% vecāku skolai un bērnudārzam nepieciešamās lietas dodas pirkt kopā ar bērniem, viena trešdaļa tās iegādājas paši pēc nepieciešamo lietu saraksta, savukārt 10% ļauj vajadzīgās lietas izvēlēties bērniem.