Saeimas frakcija Saskaņa ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā, kas liedz īstenot studiju programmas krievu valodā. Arī Privāto augstskolu asociācija gatavojas spert līdzīgu soli, prasot likuma otrreizēju pārskatīšanu. Tās pārstāvji pieļauj, ka par tik sasteigtām izmaiņām «jāpateicas» valsts augstskolām, kas tādā veidā vēlas mazināt konkurenci.
Patlaban tiek ne tikai gatavota vēstule Valsts prezidentam, bet arī Baltijas Starptautiskajā akadēmijā tiek rīkots atklāts seminārs - diskusija Sabiedrības pieprasījums uz multilingvālu augstāko izglītību, akcentu liekot uz studentu viedokli, Neatkarīgajai teica Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA attīstības prorektors Igors Graurs. Viņš uzskata, ka valsts augstskolas izdarījušas spiedienu uz politiķiem un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai šādi grozījumi tiktu ieviesti. Par to liecinot fakts, ka tas noticis drīz pēc tam, kad maija beigās pēc Latvijas Universitāšu asociācijas iniciatīvas sešu universitāšu rektori satikās ar sešu vadošo partiju pārstāvjiem. To nevarot nodēvēt citādi kā par savtīgām interesām. Jo salīdzinājumam: RISEBA ārvalstu studentu skaits sasniedz 20% no visiem studējošajiem, bet, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē - tikai 8%. Viņš paredzot, ka šis aizliegums novedīs pie līdzīgas situācijas, kāda bija šā gadsimta sākumā. Toreiz tas tika piemērots valsts augstskolām un noveda pie strauja ārvalstu studentu krituma - no 7% uz 1%. Galu galā krieviski runājošie aizplūdīs uz Tartu vai Klaipēdu, kur tiek piedāvātas vairākas programmas arī krievu valodā. Un tad - nauda ies secen ne tikai Latvijas privātajām augstskolām, bet arī valsts budžetam.
Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis atgādina, ka joprojām nav nekādu aprēķinu, kāds būs ieguvums no šiem likuma grozījumiem - tostarp finansiālais.
Nekā citādi kā par priekšvēlēšanu izraisītu drudzi un politisku ambrāžu to nosaukt nevarot. Iespējams, ka sākumā tas bijis domāts kā dūmu aizsegs izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vēlmei atgriezties pie vecās studiju programmu akreditācijas sistēmas. Taču šī iecere izgāzās, bet dūmi palika. Par to, ka valsts augstskolas varētu būt pielikušas rokas pie šīs situācijas, A. Baumanis gan šaubās. Kāds gan tām būtu ieguvums, ja uz šejieni vairs nebrauks studētgribētāji no Ukrainas vai Baltkrievijas?
Savukārt Saskaņa vērš uzmanību uz to, ka IZM priekšlikumi netika konceptuāli apspriesti un izvērtēti. Pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus, ir radīts jauns valodas ierobežojums attiecībā uz studiju un pētniecības procesu Latvijas augstskolās un koledžās. Turklāt, iekļaujot šādas izmaiņas trešajā lasījumā, koalīcija ir ignorējusi arī Valsts prezidenta pamatoto uzstādījumu, «ka trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus un tehniskus labojumus, kas vērsti uz likumprojekta teksta sakārtošanu, vai ir nepieciešami, lai novērstu likumprojekta teksta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei».
Rādīt reklāmu
