Ventspils mērs, kurš jau iepriekš asi kritizējis ministrijas virzīto izglītības reformu, uzskata, ka tā ir nepārdomāta.

Lembergs uzsver, ka nav neviena oficiāla dokumenta, kas iepazīstinātu ar reformas plāniem un izskaidrotu tās ietvaros skaļi minētos jēdzienus. “Dokumentu nav. Ir tikai privāts pētījums,” preses konferencē uzsvēra Lembergs, norādot, ka ir aicinājis izglītības ministriju iepazīstināt ar reformas dokumentiem.

“Tiek paziņots, ka ir skolas, kas dod kvalitatīvu izglītību un ir skolas, kas dod nekvalitatīvu izglītību, taču tādu jēdzienu nav ne likumā, ne Ministru kabineta (MK) noteikumos,” skaidro Lembergs, norādot, ka nav arī kritēriju, pēc kuriem skolas sniegtā izglītībā uzskatāma par kvalitatīvu vai nekvalitatīvu.

“Tagad moderni ir lietot jēdzienu “kompetencēs balstīta izglītība”. Lūdzam iepazīstināt arī ar to, taču tāda jēdziena nav. Vērtējums notiek, bet nav ne jēdziena, ne kritēriju,” stāsta Lembergs.

Viņš IZM reformu salīdzina ar situāciju , kad “visi brauc ar mašīnām, bet ceļu satiksmes noteikumu nav”.

“Tas faktiski ir balagāns, bet diemžēl tajā iesaistīti visi mūsu bērni un vecāki. Trakākais, ka tiek taisītas tā saucamās reformas, bet neviens nezina, kas tās ir,” norāda Ventspils mērs.

Kā jau vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd virza izmaiņas Izglītības likumā ar mērķi noteikt minimālo skolēnu skaitu skolās un klasēs.

Trešdien, 22.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā apstiprināja grozījums “Izglītības likumā”, kas ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupās pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā.

Izglītojamo skaita kritēriji tiks attiecināti uz 10. -12. klasēm.