“PBLA vienmēr ir iestājusies par latviešu valodas pieejamību un vienlīdzīgu apgūšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem – bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Aizvadītajos mēnešos mēs ar interesi sekojām Latvijas valdības centieniem mainīt valsts izglītības politiku un panākt pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārizglītojošas skolās,” teikts vēstulē.

PBLA atbalsta izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un viņa vadītās ministrijas plānus, kas noteiktu, ka no 2019./2020.mācību gada 9.klases valsts pārbaudījumi un no 2020./2021.mācību gada 12.klases centralizētie eksāmeni būs jākārto latviešu valodā.

PBLA uzskata, ka ne tikai pārbaudījumiem, bet arī mācībām pēc iespējas agrākā vecumā jānotiek valsts valodā – mācības divās valodās uztur divkopienu valsts pastāvēšanu. Jo ātrāk var pāriet uz skolu modeli, kur vienojošais no bērnības ir valoda, jo vairāk mazināsies plaisa starp latviešiem un cittautiešiem un arvien ciešāk saliedēsies Latvijas iedzīvotāju kopienas.

PBLA aicina Izglītības ministriju gādāt, lai tiktu nodrošināta bērnudārzu audzinātāju un sākumskolu skolotāju latviešu valodas kvalifikācijas celšana, lai valstī būtu skolotāji, kas ar labu latviešu valodu visiem – gan latviešu, gan cittautiešu bērniem – pirmajos bērnudārza un sākumskolas gados piedāvātu līdzvērtīgu latviešu valodas apguvi.

PBLA uzsver, ka latviešu valoda ir valsts valoda – visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem ir gan tiesības, gan pienākums zināt latviešu valodu līdzvērtīgā līmenī. Protams, ka valstī atbalstāma ir jebkuras valodas apguve ģimenē un papildskolās, taču tām nav jābūt pilnībā valsts sponsorētām. Valstīs, kas uzņem imigrantus jau gadu desmitiem – ASV, Kanādā, Austrālijā – darbojas valodas un kultūras skolas, kur papildus valsts piedāvātajai izglītībai māca mātes vai mantoto valodu, un tās galvenokārt finansē imigrantu kopienas pašas. Latvijas izglītības modelis varētu sekot šim piemēram.

PBLA atgādina, ka jau gadiem ilgi cittautiešu ģimenes, kas vēlas dzīvot Latvijā, apzināti izvēlas saviem bērniem latviešu bērnudārzus, tā radot veselu paaudzi, kas tekoši runā gan latviski, gan krieviski. Redzams, ka šie iedzīvotāji sapratuši un mērķtiecīgi izvēlējušies iespēju iegūt tālāko izglītību valsts valodā.

“Apsveicams ir fakts, ka Latvijas augstskolas jau ir sekmīgi pārgājušas uz mācību apguvi latviešu, tas ir, oficiālajā valsts valodā. Tāpēc tiem krievu skolu audzēkņiem, kuriem latviešu valodas līmenis nav pietiekami augsts, liegts augstākās izglītības ceļš Latvijā. PBLA aicina Izglītības ministriju spert visus iespējamos soļus, lai visi Latvijas vispārizglītojošo skolu beidzēji neatkarīgi no tautības varētu studēt Latvijas augstskolās un pēc studiju beigšanas pilnvērtīgi strādāt Latvijā, saliedējot sabiedrību un stiprinot valsts ekonomiku,” uzskata apvienība.

PBLA apsveic Latvijas valdības tālredzīgo vēlmi pāreju uz izglītību latviešu valodā atrisināt līdz 2018.gada februārim, lai šo jautājumu Saeimas vēlēšanu gadā partijas nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. PBLA uzskata, ka izglītības valodas jautājuma lietošana priekšvēlēšanu sakarsētajā politiskajā gaisotnē varētu nelabvēlīgi saasināt attiecības un novest pie konfliktiem Latvijas dažādo etnisko grupu starpā.

“Saprotam, ka šis ir sarežģīts un politiski grūti risināms jautājums, bet vēlam spēku un veiksmi valdībai un izglītības ministrijai to atrisināt,” rezumēts vēstulē.

Noraksti nosūtīti arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.

IZM iecere paredz ka:

– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;

– 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;

– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;

– No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;

– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).