Pērn veiktais pētījums atklājis, ka piektā daļa Latvijas skolēnu gada laikā nav bijuši nevienā kultūras vai novadpētniecības pasākumā ārpus savas skolas, preses konferencē norādīja Kultūras akadēmijas profesore, pētniece Anda Laķe. Aktīvāki dažādu pasākumu apmeklētāji ir sākumskolas bērni, un arvien mazāk ar katru nākamo vecuma grupu, un vidusskolēni ir vispasīvākie. Kopumā aptaujas liecina, ka skolās vidēji tiek apmeklēti sarīkojumi vienu līdz trīs reizes gadā. Viņa arī atzina, ka daudz kas atkarīgs no skolotāja labās gribas un kultūrizglītības. Kā lielākie šķēršļi tiek minētas biļešu cenas (81%), transporta izdevumi (66%), attālums līdz pasākuma vietai (64%) un vecāku ierobežotās iespējas (63%). Tāpat kā negatīvu iemeslu pedagogi nosauc laika trūkumu un noslogoto stundu plānu. Galvenais, ko skolas gaida no valsts, ir finansiālais atbalsts, mērķorientēts kultūras piedāvājums (it īpaši no 5. līdz 9. klasei), skolotāju kultūras kompetenču stiprināšana, raksta NRA.LV

Šīs problēmas tiek solīts risināt ar projekta Skolas soma palīdzību, izstrādājot un piedāvājot metodiski precīzu, izglītojošu apmeklējamo notikumu klāstu. Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna uzsvēra, ka starpnozaru darba grupas izveidotā koncepcija ievēros šādus principus: līdztiesīgums pieejamībā, visu skolēnu iesaiste, tradicionālā un laikmetīgā līdzsvars, saikne ar tiešo mācību procesu, izglītības un kultūras nozaru saskaņota rīcība. Naudu novirzīs pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam, lai tās varētu plānot efektīvāku tās izlietošanu. Šī programma paredz piešķirt 14 eiro skolēnam ik gadu. Šos līdzekļus paredzēts tērēt dažādu kultūras, mākslas, novadpētniecības un dabas objektu apmeklējumam mācību procesa ietvaros - sedzot ieejas biļešu, dalības maksu, transporta un citu pakalpojumu izmaksas. Tāpat šī nauda tiks novirzīta skolā notiekošo projektu, izrāžu, darbnīcu un citu norišu finansēšanai, kā arī šīs iniciatīvas administrēšanai, izvērtēšanai, publicitātei un tālākai attīstībai.

Pilotprojektā, kas notika no 2016. gada septembra līdz decembrim, piedalījās trīs pašvaldības ar astoņām skolām, lai pārbaudītu projektā iecerēto. Dalībnieku vidū bija arī Brocēnu novada četras skolas ar kopumā 700 skolēniem. Piešķirtā summa atļāvusi katram bērnam piedalīties divās aktivitātēs, - stāstīja Brocēnu novada izglītības darba vadītāja un Brocēnu vidusskolas vēstures skolotāja Laura Miķelsone. Šoreiz izlēmuši rīkot pasākumus uz vietas, aicinot pie sevis kultūras cilvēkus, jo tā iznāk lētāk, nekā skolēniem doties izbraukumā. Ja tomēr tā dara, tad, iespējams, izdevīgāk ir apvienoties vairākām skolām un uz pasākumu vest, piemēram, visus septītās klases skolēnus. Turklāt jāplāno apskatīt ne tikai vienu objektu vai apmeklēt vienu pasākumu, bet gan vairākus - lai veidotos vesela programma.