18. aprīlis, Ceturtdiena
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Autors: BNA / 3. marts 2017, 15:56
Dailis Ozols, 2017/03/03 17:47
Uzskatu, ka, pieņemot lēmumu par RPIVA likvidāciju, Latvijas valdība pieļauj nopietnu kļūdu, kuras sekas izjutīsim drīzā nākotnē. Viens no IZM argumentiem ir programmu dublēšanās un pedagogu sagatavošana daudzās augstākās izglītības iestādēs. Tiešām, ir programmas, kas tiek piedāvātas vairākās vietās, bet nevienam nav bijusi interese pārliecināties, ka zem līdzīgiem nosaukumiem esošo programmu saturs ir gana atšķirīgs. RPIVA ir lielākā tieši pedagogu kadru augstākās izglītības iestāde valstī ar unikālām programmām, kā mūzikas un deju pedagogs, pirmskolas un sākumskolas pedagogs, kur katrai programmai ir sava specifika un mācību bāze, tai skaitā metodiskie un tehniskie līdzekļi u.c. Attiecībā uz pedagogu sagatavošanas sadrumstalotību, būtu jāsaprot, ka, pārsvarā augstskolu, tie ir absolventi ar pedagoģisko kvalifikāciju, kuri apguvuši izvēlētās zinātnes pamatus kā fizika, matemātika, bioloģija, piemēram, un nelielu kursu pedagoģijas pamatos, kas dod iespēju strādāt arī par skolotāju. Kā zinām, tad šīs kategorijas skolotāji strādā ar salīdzinoši vecākiem skolēniem pamatskolas un vidusskolas klasēs. Skolotāja pamatuzdevums ir konkrētā mācību priekšmeta apguve. Savukārt, tikai RPIVA gatavotajiem pirmskolas un sākumskolas pedagogiem, kuri strādā ar maziem bērniem, jānodrošina gan zināšanu apguve gan, iespējams pat vairāk, jāveic audzināšanas darbs, bērnu personības veidošana un attīstība. Īpašās zināšanas un praktiskās iemaņas jaunajiem pedagogiem šajā jomā tiek sniegtas tikai RPIVA īstenotajās programmās. Uzskatu, ka tieši bērnu personības veidošanai skolās netiek veltīta pietiekama vērība, fokusējoties tikai uz zināšanu apguvi, kā rezultātā mums ir bērziņi un vējoņi, bet nav ne Ilvesa ne Merkeles. Ja RPIVA tiek likvidēta, nākamo skolotāju prasmes bērnu personības veidošanā pilnīgi noteikti būs nepietiekamas. Situācija programmās mūzikas un deju pedagogs, kā risinājumu piedāvājot mācību turpināšanu mākslu augstskolās, veidojas kritiska. Mūzikas akadēmijā, piemēram, tiek gatavoti izcili izpildītāji, kuriem, apgūstot īso pedagoģijas kursu, tiek dota iespēja mācīt jaunos izpildītājus. Izcilniekus, kuri pienācīgi sagatavoti, lai spētu iestāties šajā augstskolā. Ņemiet vērā, ka tie, kuri jauno talantu noveduši līdz vajadzīgajai kondīcijai, strādājot jau no trīs, četru gadu vecuma, bieži vien izrādās RPIVA absolventi. Darbs mūzikas skolās, moderno un tautas deju ansambļos prasa specifisku pedagoģisko sagatavotību, lai sasniegtu rezultātu, kad četrgadnieks vienas nodarbības laikā vai desmit reizes grib mest visu pie malas, jo ir reizēm grūti, reizēm garlaicīgi, reizēm kāds dara pāri. Lai tiktu ar situācijām galā, nepieciešama RPIVA izglītība, citur to neapgūst. Vai ir noskaidrots, cik tautas mākslas kolektīvu vadītāji un pedagogi ir RPIVieši? Nocērtot Latvijas augtākās izglītības koka zaru šodien, vai apzināmies, ka pastāv apdraudējums pēc gadiem, kurš mācēs danci vest un vai turpināsies Piektais gads Mežaparka estrādē. Un tad būs pienācis brīdis, kad kādam nāksies izslēgt gaismu Rīgas lidostā. Latvija būs beigusies… APDOMĀJIETIES!!!
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats