Par Saeimas vēlēšanu rezultātiem, situāciju Latgalē, valdības veidošanu,
Krievijas sankciju ietekmi uz Latvijas pārtikas ražotājiem saruna ar
uzņēmumu grupas AB Holding īpašnieku, čečenu izcelsmes uzņēmēju Bislanu
Abdulmuslimovu.
– Kā jūs vērtējat 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus?– Teikšu tā – šajās vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienībai lielus panākumus nodrošināja Aivars Lembergs. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš ir ietekmīgs tautsaimnieks. Faktiski viņš ir ietekmīga tautsaimnieka zīmols Latvijā. Tautsaimnieks ir cilvēks ar mugurkaulu. Lembergam tāds ir. Es viņu varētu salīdzināt ar Henriju Fordu, tiesa gan, atšķirība ir tā, ka Henrijs Fords vispirms darbojās tautsaimniecībā un tad devās politikā, bet Lembergam ir otrādi. Es uzskatu – ja viņš nodarbotos tikai ar tautsaimniecību, nevis politiku, tad... viņam Eiropā vispār nebūtu konkurentu. Tik augsta līmeņa tautsaimnieka Eiropā šobrīd vispār nav, jo Eiropā ir smaga līderu krīze. Skatieties, Ungārijas premjers Viktors Orbans ir personība, un viņu uzreiz metas noknābāt. Personību krīzei Eiropā ir vairāki iemesli, es pat teiktu, lāsti: interneta ietekme, freidiskais pieņēmums, ka visu var izskaidrot ar psihoanalīzi, tolerance pret homoseksuāļiem, fašisms, pēckara pazemotā Vācija un tās zemapziņā gruzdošā vēlme atspēlēties... Arī vēlēšanu rezultātus Latvijā noteica kompleksi, kas ir tautas zemapziņā, kuri sakņojas nemitīgajā vēlmē lūkoties pagātnē.
– Runājot par vēlēšanām, nevar apiet balsu pirkšanas skandālu. Tas guļ kā ļoti netīra ēna pār Vienotību.– Mani šis skandāls uzvedina uz pārdomām par ko citu: ciktāl vispār ir novesti cilvēki Latgalē, ka viņi pārdod savu balsi, savu politisko izvēli, savu nākotni par pieciem eiro? Es domāju, pat nabadzīgākie čigānu tabori Rumānijā vai Ebolas mocītie afrikāņi par pieciem eiro savu balsi vēlēšanās nepārdotu. Kas tas ir?! Tā ir slimība – savu nākotni par pieciem eiro pārdot! Šeit atsedzas ļaunuma sakne – tauta Latgalē ir gatava pārdoties par šņabja pudeles cenu. Būtiskākais nav tas, vai Dzintars Zaķis ir kaut ko pircis vai nav. Būtiskākais ir tas, ka Vienotības kā valdošās partijas politika ir novedusi daļu tautas līdz tādam stāvoklim. Šeit būtu jāsauc talkā visi iespējamie dakteri un konsiliji, lai šo situāciju labotu.
Laimdota Straujuma jau var ticēt Dzintaram Zaķim, kurš saka, ka balsis nav pircis. Bet es zinu, ka Latgalē ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo zem nabadzības robežas. Un viņi ir novesti līdz tam, ka ir gatavi pārdot savu balsi. Politiķiem nav jāvirza šis jautājums savas darba kārtības pirmajā vietā, jo svarīgākais jautājums ir tautas labklājība. Lūk, ar ko viņiem jānodarbojas. Ar balsu pirkšanas skandālu lai nodarbojas Drošības policija.
– Ja jūs sakāt, ka balsu pirkšana ir blakne nabadzības slimībai, tad kāda būtu jūsu recepte, lai uzvarētu slimību?– Vienkārši – nav jāskatās pagātnē, vajag pie varas laist jaunos, uzņēmīgos. Laimdota Straujuma bija lieliska Valsts prezidenta izvēle Ministru prezidenta amatam pēc Zolitūdes traģēdijas. Tautai bija nodarīta milzīga trauma, un tikai mierīga, līdzsvarota, mātišķa sieviete varēja situāciju glābt. Straujuma prata nomierināt satrauktos sabiedrības prātus, un tas bija viņas lielākais panākums. Bet tagad – es nepiekrītu, ka tagad Latvijai vajag ieslīgt mierīgā pašapmierinātībā. Sabiedrībai taču nav mūžīgi jālieto antidepresanti!
– Kuri tad būtu tie jaunie, uzņēmīgie? Latvijas politikā paaudžu maiņa vēl nav notikusi.– Vienotībā ir personības, kurām nevajadzētu pazust no politiskās skatuves kopā ar brūkošo partiju. Es uzskatu, ka par valdības vadītāju būtu jākļūst Anrijam Matīsam. Viņš ir ilgstoši strādājis valsts pārvaldē – gan kā valsts sekretārs, gan ministrs, viņam piemīt visas valsts krīzes menedžerim vajadzīgās īpašības. Blakus viņam varētu strādāt divi vicepremjeri, lai būtu skaidra varas pēctecība situācijās, kad Ministru prezidents atrodas ārpus valsts, un arī skaidri iezīmējot valdības darba prioritātes. No šobrīd valdības sarunās figurējošiem vārdiem es šajos amatos redzu divus cilvēkus – Danu ReiznieciOzolu un Jāni Dūklavu. Manuprāt, šie trīs cilvēki valdības priekšgalā nodrošinātu trīs valstij vajadzīgas lietas: līdzsvarotību, attīstību un izaugsmi. Tāda ir mana recepte. Bet vai mani gribēs sadzirdēt – tas jau ir cits stāsts.
– Jums piederošie uzņēmumi ir vieni no lielākajiem pārtikas ražotājiem Latvijā. Šobrīd Krievijas sankciju dēļ pārtikas nozare Latvijā cieš vislielākos zaudējumus. Jūs jūtaties nolikts zem sitiena?– Pēc būtības es jau gandrīz vienīgais arī esmu zem sitiena – Rēzeknes gaļas kombināts cieš ļoti lielus zaudējumus aizvērtā Krievijas tirgus dēļ.
Mans izteiktais ierosinājums valdības ministru izvēlei izriet no situācijas, kādā nonākusi manis pārstāvētā nozare un es kā uzņēmējs. Redziet, es netaisos politiķus uzpirkt un sūtīt lobijus, lai ministrus, politiķus spiestu darīt savu darbu. Viņiem ir jāsaprot, ka, palīdzot virzīt Latvijā saražoto produkciju ārvalstu tirgos, viņi veicina valsts un tautas labklājību. Tas ir viņu pienākums. Es uzskatu, ka šiem pieminētajiem trim politiķiem ir šī pienākuma apziņa un viņi ir spējīgi izveidot komandu, kur būs arī citi ar tādu pašu pienākuma apziņu.
Saprotiet, ja es lūgšos – «godātais kungs, lūdzu, lūdzu, palīdziet Rēzeknes gaļas kombinātam», to jau var uzskatīt par sava veida korupciju. Bet es nevēlos ar to nodarboties. Politiķim, ministram tas ir jādara pašam – ar entuziasmu, ar bezkaunību, pastumjot malā leišus un poļus, kas laužas Latvijas uzņēmumu tirgus nišā! Jo politiķim jāsaprot – mēs, uzņēmēji, nodrošinām darba vietas un ieņēmumus budžetā, viņš strādā nevis mūsu, bet Latvijas nacionālo interešu labā!
– Jums ir ļoti plašs skatījums uz to, kas ir vai nav korupcija.– Man? Nē, manuprāt, citiem ir – tāpēc jau mums tā daudzi cenšas iedabūt konkrētus cilvēkus pie varas – lai dabūtu valsts pasūtījumus, dotācijas un ko vēl ne. Atcerieties, pietika Uldim Krievāram būt Valda Dombrovska padomniekam, un uzreiz viņš varēja dabūt pārdesmit miljonus eiro savam Latvijas pienam! Kāpēc to naudu nedeva Rīgas piena kombinātam, kas ir liels uzņēmums ar teicamām rekomendācijām?! Kāpēc Preiļu sieram nedeva?! Es šeit saskatu visīstāko korupciju. Brīnos, ka neviens nesēž.
Bet liekulības gan mums netrūkst – piemēram, Danu ReiznieciOzolu par ekonomikas ministri likt nedrīkstot, jo viņai vīrs, lūk, ar ministriju saistītā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā strādā! Bet Dombrovskim ar Krievāru – visu drīkst! Kur skatās Streļčenoks?! Kur skatās Maizītis?! Kur visas tieslietu struktūras?! Ā, nu ja, pareizi, viņiem jau nav laika, viņiem jādzenājas pakaļ Lembergam, viņiem jādzenājas pakaļ man! Nu, nu...
Rādīt reklāmu
