Ekspremjers Ivars GODMANIS ir viena tām augsta ranga valsts
amatpersonām, kuras piekritušas balotēties Vienoti Latvijai 12. Saeimas
deputātu kandidātu sarakstā. Neatkarīgā jautāja Godmaņa kungam, ko viņi,
tikuši 12. Saeimā, darīs.
– Pēdējā laikā daudz runā par «vecajiem āžiem». Un, to teikuši, šķielē arī uz jūsu pusi. Ko «vecie āži» var? Vai «jaunie āži» ir tik švaki, ka arvien nav nopietni konkurenti?– «Vecie āži» ir izgājuši cauri ugunij un ūdenim. Tie nav ne tik bailīgi, ne tik nevarīgi kā jaunie. Tāpēc vecie ir norūdītāki cīņai ar «moderno vilku» – krīzi, kas atkal no ārpuses uzbrūk visam ganāmpulkam.
-– Kāpēc jūs, tāpat Jānis Jurkāns, Aigars Kalvītis, Jānis Straume, Edgars Zalāns, esat tieši Vienoti Latvijai kompānijā?– Tieši tāpēc, ka esam vienoti (!)attieksmē pret galvenajiem uzdevumiem un darbiem, kuri nekavējoties jāveic, lai apturētu Latvijas ieslīgšanu dziļākā krīzē tagad un lai ilgtermiņā tomēr tiktu laukā no atpalicības Eiropas Savienībā.
– Kā, jūsuprāt, Latvijas politiķiem un izpildvarai jāuzvedas «sankciju karā», lai gala beigās neiznāk tā, ka, summējot sankciju iespaidu, ne tik daudz tikusi mācība Krievijai, cik smagums pašiem. Birkava kungs nesen teica, ka jūs un Kalvīša kungs zinot, kā tikt ar sankcijām galā. Savukārt Jānis Jurkāns, tēmēdams uz valdību, teica: «Sen bija jābūt aprēķiniem, kādā veidā mūs ietekmēs sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, un kā iespējamā atbilde uz tām.» (Diena, 14.08.2014.) Vai jums šie aprēķini ir?– Pirmkārt, mēs tiešām esam cīnījušies ar daudz smagākām krīzēm, ātri un enerģiski rīkojoties: gan 1990.–1993. gadā., gan 1998.–1999. gadā (Krievijas maksātnespējas laikā), gan 2008.–2009. gadā.
Otrkārt, pirms piedāvāt tagadējās krīzes pārvarēšanas ceļus, mēs, protams, esam rēķinājuši finansiālo iespaidu – gan valsts intervencei, palīdzot piena, gaļas un graudu ražotājiem; gan aktīvākai cīņai pret cūku mēri; gan mainot nodokļus u. c. To esam darījuši un darām, gūstot informāciju arī no pašu ražotāju organizācijām.
– Es izlasīju pieejamos partiju programmatiskos piedāvājumus vēlēšanām un nospriedu, ka ar visām 13 ir bezjēdzīgi runāt par valsts tautsaimniecisko attīstību. Šajā mērogā tām nav izkoptu futūristisku piedāvājumu. Būtībā tām ir tikai vairāk vai mazāk fragmentētas sociālās «pielabināšanās» programmas (iedzīvotājiem, uzņēmējiem,…). Piemēram, vai jūsu piedāvājums nodokļu politikai tiešām nodrošinās valsts uzplaukumam optimālu stabilitāti un ilgtspēju?– Laikā, kad valstis visā pasaulē cīnās gan par naudas piesaisti, gan par savu uzņēmēju konkurētspēju, ir svarīgi šajā «maratonā» neatpalikt. Tāpēc mēs piedāvājam likvidēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN=0%) reinvestētai peļņai (tāpat kā Igaunijā). Ja ieguldi pelņu uzņēmuma attīstībā – nemaksā. Toties kapitāla (t. sk. dividenžu) nodokli piedāvājam paaugstināt līdz 20% (kā Lietuvā, Igaunijā – 26,6%). Ja peļņu izņem sev – tad maksā. Mazāk būs centienu noslēpt, nobēdzināt peļņu, un vienlaikus uzņēmumi kapitalizēsies, kas tik nepieciešams krīžu pārvarēšanai.
Mūsu aprēķini liecina, ka teorētiski tas var izmaksāt valsts budžetam no 333 līdz 385 miljoniem eiro, kas ir 1,2–1,39% IKP . Tomēr Igaunijas piemērs rāda, ka ieguvumi ir nenoliedzami, jo kapitalizētie uzņēmumi nes lielāku pienesumu citu nodokļu veidā un tas ir efektīvs līdzeklis arī ārvalstu investoru piesaistei.
Mēs esam pret plānoto mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu. Tas tikai atgriezīs šos uzņēmumus ēnu ekonomikā un nostādīs sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šī nodokļa likme jau tagad ir gandrīz divas reizes mazāka (5%). Nedomājam, ka 5–5,9 miljoni eiro, ko valsts budžets var neiegūt likmes necelšanas gadījumā, ir tik izšķiroši, lai pasliktinātu jau tā grūto mazo uzņēmumu dzīvi Latvijā.
Kā neapšaubāmu soli sociālā taisnīguma virzienā mēs piedāvājam samazināt PVN likmi pārtikai no 21% uz 12%. Jāsaka godīgi – tas negarantēs, ka arī pārtikas cenas uzreiz nokritīs par 9%. Taču sabiedrība varēs izdarīt spiedienu arī uz tirgotājiem, ja tie uzturēs iepriekšējo cenu līmeni.
Zemāka PVN likme pārtikai ir īpaši svarīga mūsu pārtikas pārstrādātājiem, kuri, iepērkot pienu un gaļu, tagad Latvijā ir spiesti «iesaldēt» papildus 21% savu apgrozības līdzekļu, ko nedara pārtikas importētāji no citām ES valstīm.
Tagadējās «pārtikas eksporta krīzes» apstākļos, ko rada Krievijas embargo mūsu produktiem, šāds PVN nodokļa samazinājums būtu zināms atspaids tieši mūsu pārtikas pārstrādātājiem un reizē arī mūsu zemniekiem.
Samazinot PVN, pazeminās arī materiālā «ieinteresētība», t. s. PVN noziedzīgā noblēdīšanā.
Mūsu aprēķini liecina – ja ar pazemināto 12% PVN likmi apliek pārtikas pamatproduktus (maizi un graudaugus, gaļas produktus un olas, zivju produktus, piena produktus, eļļu, taukus, sviestu, augļus un dārzeņus), bet citai pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem patur 21%, tad valsts budžets PVN ieņēmumos 2015. gadā zaudētu aptuveni 94,5 miljonus eiro. Tas ir 0,34% IKP, nevis vairāki simti miljonu, kā to apgalvo finanšu ministrs.
– Kā līdzsvarot reālās ekonomikas rīcībspēju ar valsts rīcībspēju? Jūs stimulējat pirmo ar otro, atņemot valsts budžetam naudu. Bet partiju priekšvēlēšanu sacerējumi to vien dara, kā brēc pēc valsts naudas veselībai, izglītībai, kultūrai,…– Maksimālā variantā mūsu priekšlikumi palielina budžeta deficītu līdz –1,54–1,73% IKP. Tas tomēr vēl ir par 1,46–1,27% zemāks, nekā Māstrihtas kritērija noteiktie 3%.
Mēs piedāvājam arī kompensēšanas mehānismus, lai vienlaikus mazinātu budžeta deficītu:
– ierosinām atlikt sociālās apdrošināšanas iemaksu griestu noteikšanu (tos atcēla krīzes 2009. g.), ietaupot valsts konsolidētajā budžetā 33,7 miljonus eiro (sk. Latvijas Stabilitātes programmu, 2014.–2017. gadam);
– piedāvājam saglabāt uz laiku iemaksu procentu (4%) valsts fondētajā pensiju shēmā (nepaaugstinot to uz 5% 2015. g. un 6% 2016. g.). Tas dotu iespēju ietaupīt aptuveni 54 miljonus eiro. Abas šīs kompensācijas fiskāli gandrīz «kompensē» PVN pazemināšanu pārtikai.
Rādīt reklāmu
