Ne viens vien prognozēja, ka Saskaņas centra (SC) valdes priekšsēdētāja, Rīgas mēra Nila Ušakova atveseļošanās būšot ilga un apritē viņš spēšot atgriezties labi, ja pēc gada. Izrādījās, tiem, kas griboši snaikstījās gar viņa politiskajām regālijām, nebija taisnība – Ušakovs kā štiks ir atpakaļ ierindā un gatavs startēt vēlēšanu maratonā.
– Referendums beidzies ar 10. Saeimas atlaišanu. Vai tiešām tā bija pelnījusi tik kaunpilnu patriekšanu?
– Šī Saeima nespēja izveidot koalīciju, kura strādātu, ņemot vērā ilglaicīgas valsts intereses. Viss notika, risinot tikai īstermiņa jautājumus un grāmatvedības problēmas saistībā ar Starptautisko valūtas fondu.
– Jūs runātu tāpat arī tad, ja SC būtu valdošajā koalīcijā?
– Ja SC būtu koalīcijā, esmu pārliecināts, ka tad izdotos pievērst valdības uzmanību sociālajai stabilitātei. Tā ir galvenā sabiedrības problēma, kā arī uz nākotni vērstas valsts pārvaldes reformas. Cilvēki ir gatavi pieņemt arī smagus lēmumus, taču viņiem tie jāizskaidro. Diemžēl šis parlaments to nedarīja. Ir palaista garām unikāla iespēja, jo pirmoreiz savienību veidoja divi politiskie spēki. Kaut arī apdraudēta ir valsts pastāvēšana, tik un tā koalīcija nespēja vienoties. Latvijā palikuši mazāk nekā divi miljoni cilvēku, Rīgā – 600 tūkstoši. Starp citu, galvaspilsētā šo situāciju uzskatāmi parāda fakts, ka uzņēmumam Rīgas satiksme strauji krīt pasažieru apgrozījums un ieņēmumi. Samazinās cilvēku skaits, kas brauc ar sabiedrisko transportu – fiziski viņu nav. Izveidojusies t. s. divu ātrumu sabiedrība. Tās robežšķirtni nosaka faktors: ir vai nav cilvēkam darbs. Mazai sabiedrības daļai, kurai darbs ir, dzīves apstākļi pamazām uzlabojas. Atsevišķās nozarēs vērojama acīm redzama augšupeja, piemēram, būvniecībā. Tomēr, neskatoties pat uz atalgojuma pieaugumu, arī šajos sektoros ir grūti atrast strādājošos, jo vairākums speciālistu jau pametuši valsti. Kopumā var teikt, ka krīze beigusies tikai nelielai daļai jauno speciālistu, kuri atkal var braukt atpūsties uz ārzemēm...
– ...un ņemt jaunus kredītus.
– Jā, to mēs redzam pēc statistikas, kas liecina par pārdoto jauno automašīna skaitu. Tomēr sabiedrības lielākajai daļai, kas joprojām ir bez darba, pat ekonomikas atkopšanās posmā materiālais nodrošinājums nekļūst labāks. Sociālā nevienlīdzība arvien palielinās. Bezdarbnieku galvenais drauds ir tas, ka viņi ilgstoši var iekapsulēties trūcīgo personu statusā. No šīs sociālās depresijas pēc tam grūti izkļūt. Tāpēc arī valstij ir pienākums uzņemties atbildību, vismaz sakārtojot pabalstu sistēmu.
– Pirms kāda laika Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs paziņoja, ka neizmantos Ušakova popularitātes zīmolu priekšvēlēšanu kampaņā, jo «Nils nav vienīgais, uz kura pleciem turas Saskaņas centrs». Kā tad tā – vēl gluži nesen jūs gribēja nosēdināt uz rezervistu soliņa, bet tagad uzzinām pavisam kaut ko citu!
– Pirmkārt, es patiešām esmu priecīgs, ka apvienībā ir tik daudz jaunu, enerģisku biedru. Otrkārt, atcerēsimies, ka Jānis to teica tad, kad es vēl gulēju slimnīcā. Pagājušajā nedēļā, kad notika partijas valdes sēde, Saskaņa nolēma izvirzīt divus premjera kandidātus – mani un Jāni Urbanoviču. Tomēr tas nenozīmē, ka starp mums notiks t. s. primaries kā amerikāņiem jeb partijas pirmsvēlēšanu iekšējā cīņa. Mums ar Jāni jau sen ir ļoti draudzīgas un profesionālā ziņā savstarpēji papildinošas attiecības. Mēs iesim kopā, bet atkarībā no vēlēšanu rezultātiem un konkrētās situācijas koalīcijas veidošanas brīdī partijas valde pieņems lēmumu, kurš no mums tiks virzīts tālāk.
– Tomē vēlēšanu listē jūs nebūsiet iekļauts.
– Noteikti nē. Saeimas vēlēšanās es nekandidēšu.
– Ziniet, tā patiesi var taktiski aizspēlēties līdz izšķirīgam lēmumam. Ja nu gadījumā situācija koalīcijas veidošanas brīdī ir tāda, ka SC paveras reālas izredzes iekļūt valdībā, bet ar nosacījumu, ka Ministru prezidents nav Urbanovičs, bet gan Ušakovs, tad – ko? Atteiksieties no Rīgas mēra amata?
– Protams. Tāpēc valdes spriedums man nebija vienkāršs. Jā, ir šāds lēmums, un es tam esmu pakārtots, jo saprotu, ka, attīstoties zināmai situācijai, man patiešām vajadzēs to pildīt.
– Ko nozīmē – «attīstoties zināmai situācijai»?
– Strādāsim, lai SC ar savām idejām būtu spējīgs pārliecināt vēlētājus un attiecīgi dabūtu pirmo vietu. Ja tas izdosies, tad nākamais uzdevums būs izveidot rīcības spējīgu koalīciju. Atkarībā no iespējamajiem partneriem pieņemsim lēmumu, kurš tiks virzīts tālāk – es vai Jānis.
– Jā, atcerējos – toreiz Urbanovičs arī teica, ka Ušakovs «esot vajadzīgs Rīgai». Varbūt īstenībā viņš pats grib būt Ministru prezidents un tāpēc jūs fīrē uz Rīgu, nevis Saeimu?
– Jānim ir ārkārtīgi liela politiskā pieredze, un, manuprāt, viņš būtu ļoti labs premjers. Ticiet, man nav vēlmes kļūt par valdības vadītāju tikai tāpēc, lai dabūtu Ministru prezidenta titulu. Man no tā raibs gar acīm nemestos. Galu galā esmu atbildīgs pret rīdziniekiem, jo daudzi darbi ir uzsākti, bet nav vēl pabeigti. Uzskatu, ka mana pievienotā vērtība darbam, ko daru, ir pozitīva. Brīdī, kad vajadzēs pieņemt izšķirošu lēmumu, skatīšos, kur tā varētu būt lielāka.
– Kādi būs SC priekšvēlēšanu kampaņas akcenti?
– Mēs noteikti runāsim par sociālām problēmām un strikti pateiksim, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par trūkumā nonākušajiem cilvēkiem. Pretējā gadījumā viņi aizbrauks no Latvijas vai arī nomirs. Liela programmas daļa ir veltīta ekonomikas jautājumiem, piemēram, kā palīdzēt attīstīt uzņēmējdarbību ārzemju investoriem. Ir jāveido investīciju bankas, kas izsniedz mikrokredītus vietējiem uzņēmējiem, tādējādi palīdzot mazajam biznesam. Šo uzņēmēju darbību var atvieglot arī pārdomāta nodokļu politika. Mēs iesakām ieviest vienreizēju gada nodevu, kurā būtu iekļauti visi nodokļi; savukārt, ja kāds atver jaunu biznesu, tad viņam uz trim gadiem piešķir t. s. nodokļu brīvdienas. Tas pats attiecas arī uz ārzemju investoru – nosacījums, ka viņš iegulda ražošanā ar augstu pievienoto vērtību, tūrisma jomā vai, piemēram, tranzītbiznesā. Atšķirībā no Latvijas Vācijā ir pilns ar šādiem sīkuzņēmumiem, kur strādā divi trīs, citreiz pat viens cilvēks – kurpnieks, galdnieks...
– Politologs Viktors Makarovs saka: «Pēdējās vēlēšanās SC, kā vien varēja, sekmēja sava konkurenta PCTVL aiziešanu politiskajā viņsaulē. Tagad – atriebība. Parlamentārisma mīkstināto bišu vietā nāk citi – jaunāki, enerģiskāki, nelokāmāki un uz rīcību vērsti darboņi. (..) SC riskē zaudēt daļu vēlētāju un dabūt jaunu radikālu konkurentu (..)...» Ar tiem «nelokāmajiem darboņiem» politologs acīmredzot domājis ļaudis, kuri varētu pārstāvēt nacionālboļševikus un tamlīdzīgus radikāļus. Viņi patiešām nav pielīdzināmi vecišķajam inteliģentam Jakovam Plineram vai jocīgajam Vladimiram Buzajevam. Tātad SC nāksies kļūt radikālākam, jo būs jākonkurē ne tikai ar PCTVL, bet arī jauno gvardi.
– Pēdējie 20 gadi parādījuši, ka politikā vienkāršāk ir runāt par vēsturi, valodu, nepilsoņiem vai pilsonības tēmām nekā par sociālās sistēmas reformu, nodokļiem un citiem ekonomikas jautājumiem. Tāpēc mēs piedāvājam ieviest trīs gadu moratoriju visām likuma iniciatīvām, kas saistītas ar nacionālajiem un vēstures jautājumiem. Partijām, kuras veidos koalīciju un valdību, būs jāparakstās zem teikuma, proti, ka visiem ir viena Satversme – punkts, un āmen! Svarīgākie jautājumi Satversmē jau ir iekļauti. Mēs uz to ejam pilnīgi apzināti, kaut arī saprotam, kas tas var nepatikt daļai mūsu vēlētāju. Bet, tā kā situācija valstī ir gandrīz traģiska un vienādas problēmas ir gan latviešiem, gan krieviem, pēc trim gadiem paskatīsimies, vai būs vēl iemesls runāt par nacionāliem jautājumiem.
– SC bija negatīva pieredze ar deputātu Kravcovu, kurš iemanījās tikt 10. Saeimā, neprotot valsts valodu. Viņš tracināja latviešu sabiedrību un darīja kaunu savai frakcijai. Vai šoreiz izvairīsieties iekļaut sarakstā deputātus ar lingvistiskām problēmām?
– Kravcovs patlaban grib pierādīt visiem – gan krieviem, gan latviešiem, neatkarīgi no tā, kandidēs viņš vēlēšanās, vai nē –, ka cilvēks viņa vecumā ar sibīrieša izcelsmi ir spējīgs iemācīties latviešu valodu. Tādu cilvēku, kuri nemaz neprot latviešu valodu un grib piedalīties vēlēšanās, mums pašreiz nav... cik man zināms.
– Populārais ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis nolēmis balstīt Zatlera kompāniju.
– Viņš nav tikai «populārais ekonomists», Vjačeslavs ir man ļoti tuvs draugs!
– Nu ja, tāpēc arī ir jautājumi. Kas par lietu, Nil, jums partijā intelektuāļu par daudz, ka palaižat tuvu draugu svešā kompānijā? Bet varbūt taisnība tiem, kuri aizdomīgi vīpsnā par krustnešu partijā iesūtītajiem Saskaņas centra kazaciņiem (zaslannie kazački) jeb, latviski sakot, – 5. kolonnu?
– Mans draugs Vjačeslavs Dombrovskis vienmēr bijis ārkārtīgi liberāls savos ekonomiskajos uzskatos. Tajās retajās reizēs, kad mēs, aizņemti ļaudis būdami, varam atļauties kopā pavadīt brīvo laiku, parasti par politiku nerunājam. Viņam tagad ir jaunas vīzijas...
– Sakiet, kurām partijām, jūsuprāt, visvairāk jāuztraucas par Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibināšanu?
– Visvairāk balsu Zatlers var atņemt Vienotībai. Domāju, ka Zaļo un zemnieku savienībai mandātu skaits būs aptuveni tāds pats. Arī Visu Latvijai! (VL!) var nolasīt vēlētājus Vienotībai, tieši Pilsoniskajai savienībai.
– Protams, SC taču vislatviešiem palīdzēs. Jūs esat kā savienotie trauki – jo stiprāks un skaļāks kļūst SC, jo spēcīgāki muskuļi uzaug arī VL!.
– Tāpēc jau ierosinām nerunāt par jautājumiem, kas šādus procesus veicina.
– Kā tad, nerunāt... Uz šādu runāšanu balstās abu partiju veiksmes stāsts.
– Brīvā valstī var runāt par visu kaut ko, tikai likuma un saprāta ietvaros.
Rādīt reklāmu
