24. augusts, Sestdiena
Vārda dienas: Bērtulis, Boļeslavs
Sākuma lapa » IT un sakari » Bažas par 5G tīklu nav tumsonība
Bažas par 5G tīklu nav tumsonība
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 7. augusts 2019, 11:06
Tie, kuri plāno gūt finansiālu labumu no jaunās 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanas, jebkuras aizdomas par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību tulko kā tumsonību. Taču bažām ir pamats, pirmām kārtām jau pētījumu trūkuma dēļ. Juristi ceļ trauksmi, jo netiek izvērtētas juridiskās un iespējamās kriminālās konsekvences, ko var izraisīt jaunās tehnoloģijas ienākšana radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēs.

Runa ir par nanorobotiem. Nezinātājam tas var izklausīties pēc zinātniskās fantastikas. Zinātniekam pēc tuvas nākotnes. Ar katru nākamo paaudzi (G angliski ir saīsinājums no vārda generation) telekomunikāciju tīklos var sazināties arvien mazākas iekārtas. Kādreiz mobilie telefoni bija lielas kastes ar garām antenām. Tagad raidītāji ir mazmazītiņi, bet 5G tīklā saziņa kļūst iespējama arī tāda izmēra ierīcēm, kas ar acīm nav saskatāmas. Un, ja tās var vadīt attālināti, tās var arī uzlauzt attālināti. Principā izdarīt visu to pašu, ko hakeri dara ar datoriem, un vēl daudz vairāk, ja šie nanoroboti tiek ievietoti un pielietoti cilvēka ķermenī. Medicīniskiem vai kādiem citiem nolūkiem. Nu, piemēram, dezertējuša spiega nogalināšanai Lielbritānijā.

Juridiskais aspekts izpaliek

Reklamējot 5G tīklu, ieviesēji nosauc vairākas jomas, ko ietekmēs tehnoloģijas piedāvātais revolucionārais datu plūsmas apjoms un ātrums - tā ir satiksme ar pašbraucošajām mašīnām, lielo datu analītika, sinhronizēta banku un biržu darbība, medicīna. Taču iespējamo jaunievedumu sekas no juridiskā viedokļa netiek vērtētas, un tieši tas satrauc Latvijas Juristu apvienību. Sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību tiks apkopoti pasaulē jau pieejamie pētījumi par 5G ietekmi un analizēti arī specifiski Latvijas apstākļos interesējošie jautājumi. Juristu apvienības Sadarbības sektors savukārt apkopos ziņas par tiesību normām, kuras būtu attiecināmas uz elektromagnētiskā lauka frekvenču joslām, izplatīšanās diagrammām, pieļaujamām izstarojuma jaudām, cilvēka organisma reakcijām uz elektromagnētisko lauku. Biedrības priekšsēdētājs Rihards Bunka Neatkarīgajai stāsta, ka biedrību sevišķi interesē Šveices un Briseles atzinumi, kādēļ tur 5G ieviešana apturēta, kā arī tiesību normas, uz kā pamata tas izdarīts. Ārzemju medijos lasāms, ka Ženēvā un Briselē 5G ieviešana sastapusies ar pretestību, jo pastāv bažas par jaunās paaudzes raidītāju kaitīgo ietekmi uz veselību, un nav tādu uzticamu pētījumu, kas tās pilnībā kliedētu. Brussels Express pavasarī citēja Briseles reģiona administrācijas vides ministres Selīnas Fremaltas (Céline Fremault) teikto: «Briseles iedzīvotāji nav jūrascūciņas, kuru veselību es varu pārdot peļņai. Mēs nedrīkstam atstāt vietu šaubām.»

Debatēt drīkst visi!

Par 5G ietekmi visā pasaulē šobrīd debatē zinātnieki, politiķi, saistītu un nemaz nesaistītu nozaru pārstāvji. Profesionāļi un profāni. Tāpat notiek Latvijā. Fiziku skolā mācījušies lielākā daļa, un kaut ko par viļņu garumiem un frekvencēm katrs ir dzirdējis. Protams, kompetences līmenis, spriežot par 5G, ir atšķirīgs, un nav brīnums, ka dziedātājas Agneses Rakovskas pārdomas TV24 diskusiju raidījumā izraisīja vētrainu reakciju sociālajos tīklos. Taču vietā ir viņas teiktais, ka valstij būtu proaktīvi jāizskaidro lietas, kas satrauc sabiedrību: «Ja mēs saprotam, kā strādā mikrovilnis, ka tas ietekmē visu, kas saistīts ar ūdens molekulu, tad ir jautājums, vai jūsu ķermenī ir kāda ūdens molekula. Ja jūs pasakāt, ka nav, saruna ir beigusies...» Pārliecinošu pētījumu par mikroviļņu ietekmi nav, pārliecinošu atbilžu uz jautājumiem - arī nav, pat Pasaules Veselības organizācijai. Un Latvijas valdība savus lēmumus balsta tikai un vienīgi no citām valstīm adaptētos normatīvos.

Novēloti reaģējot uz sabiedrības satraukumu par 5G ietekmi, Veselības inspekcija izplatījusi skaidrojošu vēstuli. Tajā teikts, ka «Latvijā nav specializētu sabiedrības veselības institūtu, kas šos jautājumus pētītu un izstrādātu nacionālos elektromagnētiskā lauka starojuma normatīvus, tāpēc inspekcija vadās pēc ES zinātnisko komiteju un citu starptautisko institūciju kompleksajiem novērtējumiem». Pēdējais esot publicēts 2015. gadā, un tajā secināts, ka «esošie pētījumi kopumā neliecina par vidē pastāvošo elektromagnētisko lauku draudiem sabiedrības veselībai». No tā tad arī izriet tālākais secinājums: «Inspekcija norāda, ka mobilo sakaru operatoru antenas nevar nelabvēlīgi ietekmēt apkārtējo iedzīvotāju veselību. Arī, ja tuvumā atrodas vairāku mobilo sakaru operatoru antenas, izmērītās vērtības parasti sasniedz tikai 0,02-2% no pieļaujamo mērķlielumu vērtībām.»

Nanoroboti apziņas ietekmēšanai

Tomēr jautājums par 5G uz veselību ir skatāms ne tikai tradicionālajā izpratnē, kā dzīvu organismu ietekmē elektromagnētiskais starojums. Uz to norāda Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka: «Jautājums ir bīstams, saplūstot radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēm. Asinsvados ieplūdinātie nanoroboti nespēj uztvert esošās mobilo operatoru frekvences, jo izstarojuma vilnim jābūt ar ļoti īsu amplitūdu, kas mums kļūst iespējams pēc 2,4GHz frekvences. Līdz ar ko ļaundari, uzlaužot telefonoperatoru tīklus, spēs izmantot tos dažādu komandu došanai mākslīgajām mikrobioloģiskajām sistēmām. Bet, ja nākotnē nanoroboti būs spējīgi veidot jaunas neironu saites smadzenēs, tad no šā mirkļa 5G tīkls var tikt izmantots arī kā apziņas ietekmēšanas rīks.» Ja tāda iespējamība teorētiski pastāv, tā ir jāpēta un jānovērš. Ja nevar novērst, tad jautājums ir par 5G lietderību.

Pēc informācijas apkopošanas, juristu rosinātā pētījuma rezultāti kā konfidenciāls atzinums tiks nosūtīti valdībai un Valsts prezidentam.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats