Digitālās vides mērījumā jeb e-indeksā noskaidrots, ka arvien vairāk pašvaldību apzinās IT drošības nozīmi. 76% pašvaldību ir apstiprināta IT drošības politika, 54 procenti veikuši informācijas sistēmu auditu. Divās trešdaļās jeb 77% pašvaldību centrālajās administrācijās ir ievesta dokumentu vadības sistēma. 2015. gadā tāda bija 73% pašvaldību. Tomēr katra piektā pašvaldība (24%) dokumentus un iekšējos rīkojumus organizē tikai papīra formā. Tāpat pašvaldībās salīdzinoši maz (26%) nodrošina iespēju izmantot atvērtos datus, kas veicina atklātāku saziņu starp valsti un sabiedrību, uzlabo publiskā sektora efektivitāti un iedzīvotājiem paver iespējas piekļūt arvien jauniem un ērtiem risinājumiem.

Kopš 2015. gada ir arī samazinājies pašvaldībās publiski pieejamo datoru skaits, tajā pašā laikā - pieaudzis to skaits, kas nodrošinājis publisku Wifi tīklu. Aptuveni 93% pašvaldību lieto vismaz vienu sociālo tīklu, taču tikai puse no tām ātri reaģē uz sekotāju ierosinājumiem, sūdzībām, ziņojumiem. Taču to noteikti nevar teikt par e-indeksa uzvarētājiem. Šajās pašvaldībās saziņai ar iedzīvotājiem aktīvi tiek izmantoti arī digitālie kanāli.

Apkopojot vairāk nekā 140 rādītājus, arī saziņu ar lietotājiem, par digitāli attīstītāko pašvaldību starp lielajām pilsētām atzīta Ventspils, jo tā aktīvi izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un palīdz tos lietot arī citam pašvaldībām. Ventspils gadā organizē iedzīvotajiem aptuveni 250 izglītojošu pasākumu informācijas tehnoloģiju apgūšanai. Tos apmeklē aptuveni 2500 cilvēku. Skolēniem bez maksas pieejami 17 dažādi digitālo tehnoloģiju pulciņi. Pašvaldība ik gadu veido Baltijas mēroga pasākumu Ventspils IT izaicinājums. Šogad tajā piedalījās 2000 dalībnieku.

Lielo novadu kategorijā par uzvarētāju atzīta Sigulda, bet starp mazajiem novadiem - Rundāle. Sigulda starp citiem novadiem izceļas ar savu mobilo lietotni, kas jau ir teju katram piektajam iedzīvotājam. Vairākās Siguldas skolās mācībām regulāri izmanto planšetdatorus un izglītības robotus. Pilsētas ielās ir uzstādītas videonovērošanas kameras ar automašīnu numuru atpazīšanas funkciju. Savukārt Rundālē sekmīgi darbojas vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas nodrošina e-pakalpojumus Rundāles un arī blakus novadiem. Starp valsts iestādēm par digitālāko atzīts Uzņēmumu reģistrs, savukārt ministriju vidū - VARAM.

Arī ES saskatījusi Latvijas sasniegumus digitalizācijas jomā, ierindojot to efektīvas e-pārvaldes attīstīto valstu grupā kopā ar Dāniju, Somiju, Igauniju, Zviedriju, Nīderlandi, Lietuvu, Spāniju. Pētījumā atzinīgi novērtēts, ka Latvija ir viena no deviņām ES valstīm, kurā galvenie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami tiešsaistē.