25. marts, Pirmdiena
Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
Šā gada sākumā intervēju Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētāju Jāni Endziņu. Runājot par Latvijas biznesa vides konkurētspēju, viņš ar optimismu raudzījās nākotnē. Viņa optimisms balstījās uz pārliecību, ka «beidzot tiksim galā ar augstajām elektrības izmaksām jeb slaveno OIK (obligātā iepirkuma komponenti), kas atgrūž tos investorus, kuriem ir liels elektroenerģijas patēriņš» (Neatkarīgā, 18.01.2019.).
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Ministru kabineta iecere aizliegt fiziskām personām lietot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos un pērkot lietotas automašīnas sastapusies ar asiem sabiedrības iebildumiem, un arī tiesību eksperti norāda uz šāda aizlieguma pretrunu ar personas brīvībām. No valsts budžeta likumprojekta paketes attiecīgie grozījumi izņemti, un pirmdien par tiem vēlreiz spriedīs koalīcija.

Pašlaik sociālās iemaksas, kas veiktas speciāli veselībai, veido astoņus procentus no veselības nozares budžeta. Tā ir Latvijas strādājošo un darba devēju nodokļos samaksātā nauda – viens procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. No 2020. gada plānots noteikt, ka šo vienu procentpunktu sociālo iemaksu veiks arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie, kuri pašlaik nav pakļauti veselības apdrošināšanai, bet vispār sociālās iemaksas veic.

Ar uzņēmēju Uldi Pīlēnu pēdējo reizi tikos intervijā 2009. gadā: tikko bija sākusies pasaules finanšu krīze, un Uldis Pīlēns tikko bija izstājies no Tautas partijas, jo nepiekrita tās vadības atbalstam ekonomikas glābšanas politikai, kas vainagojās ar Parex bankas pārņemšanu, valsts parādsaistību dramatisku pieaugumu un iespaidīga skaita aktīvu iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas.

Saeima ceturtdien, 21.martā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) pabeigta juridiskā pārbaude par Rīgas domes darbu un konstatēta virkne iespējamu likumu pārkāpumu. Ministrs Juris Pūce (AP!) par tiem no Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova pieprasījis rakstiskus paskaidrojumus, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 93.panta otro daļu, kas nosaka, ka N.Ušakovam rakstveida paskaidrojumi jāiesniedz ministram septiņu dienu laikā.

14. martā Latvijas Televīzijas 3. studijā, no kuras katru dienu tiek pārraidītas LTV ziņas, notika teletilts Krievijas televīzijas kanāla Russia Today (RT) vajadzībām. Absurdā situācija, ko LTV nosoda un uzskata par absolūti nepieņemamu un neattaisnojamu, radusies, satura ražošanas daļas darbiniekam, kurš atbild par tehnikas īres projektiem, vienpersoniski pieņemot lēmumu sniegt pakalpojumu un nodrošinot tā realizāciju. LTV valde un LTV Ziņu dienesta vadība par notikušo uzzināja tikai 15. marta vakarā, kad teletilts jau bija noticis.

Pirmajās 18 dienās, kopš iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir pieņēmis un akceptējis teju pusmiljonu deklarāciju. Aptuveni 90 procentiem valsts veiks lielāku vai mazāku atmaksu gan par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), gan par iesniegtajiem attaisnotiem izdevumiem. Tomēr 48 tūkstošiem iesniedzēju šobrīd ir izveidojies nodokļu parāds, kura kopējā summa jau tuvojas 5 miljoniem eiro.

Jau ceturto reizi vairāk nekā desmit gadu ieilgušajā t.s. Lemberga prāvā Ventspils mērs Aivars Lembergs lūdza tiesu atļaut procesu translēt internetā, taču, tāpat kā iepriekšējās reizēs, tiesa šo lūgumu noraidīja.

Pirmais reformas gads liecina, ka uzņēmuma ienākuma nodoklī iekasēts par 122 miljoniem eiro jeb 28 procentiem mazāk nekā 2017. gadā, tajā pašā laikā nav piedzīvots ne būtisks uzņēmumu skaita pieaugums, ne investīciju palielinājums. Finanšu ministrija (FM) savukārt uzsver, ka reformas lietderīgumu ir par ātru vērtēt.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina par nelicencēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja "Vivat Multitalent" ("Vivat Verwaltungs") piedāvātajiem ieguldījumu pakalpojumiem tās tīmekļa vietnē "www.multitalent.ag/lv/" vai pie individuāliem pārstāvjiem Latvijā.

Nodokļu reforma, gada ienākumu deklarācijas ar grūti izprotamo nodokļa parāda vai pārmaksas aprēķinu izsauca karstu reformas kritiku, kuru vēl pastiprināja Tiesībsarga biroja un Latvijas Universitātes pētnieku pētījuma atklāsmes, ka virkne nabadzīgo tās rezultātā ir nevis ieguvēji, bet zaudētāji. Skaidrot situāciju, kā arī problēmu mazināšanos bērnu institūcijās un citās jomās Neatkarīgā aicināja tiesībsargu Juri Jansonu.


Lai gan aizstāvība t.s. Lemberga prāvā lūdza dot četrus mēnešus sagatavoties debatēm, Rīgas apgabaltiesa atvēlēja vien deviņas dienas.

Cilvēkiem ar invaliditāti un pensionāriem arī izveidojušies nodokļu parādi, lai gan pensiju vai pabalstu izmaksā un administrē vienīgi valsts iestādes. Ja elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) uzrādīto pāris eiro centu parādu pensijai vēl varētu uzskatīt kā matemātisku kļūdu, tad, kā izskaidrot to, ka sirms vīrs ar pirmās grupas invaliditāti, kurš pēc insulta atrodas pansionātā, ir palicis parādā valstij gandrīz 300 eiro?

Par «bezkompromisu tiesiskumu» Jaunās konservatīvās partijas mērcē, par valsts noslēpuma glabāšanu, par pārmērīgi ilgajām tiesu prāvām un citām tieslietu jomas aktualitātēm intervija ar zvērinātu advokātu, Atmodas laika iekšlietu ministru Aloizu Vazni.

Latvija kā viena no pirmajām valstīm saņēmusi oficiālo licenci Expo 2020 Dubaijā organizēšanā, tādējādi iegūstot rīkotāju akceptu dalības nodrošināšanai. Latvijas paviljonam ir jābūt gatavam līdz 2020. gada oktobrim, kad izstāde sāks darboties. Expo 2020 solās būt ne tikai vērienīgākā, bet Latvijai arī dārgākā izstāde. Latvijas valsts izstādes vajadzībām tērēs 4,2 miljonus eiro.

Ventspils brīvostas valdes loceklim Ģirtam Valdim Kristovskim amatā neesot jāveic «darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa personiskās vai mantiskās intereses,» – teikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rakstiskajā atbildē Neatkarīgajai.

Par attiecībām ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, par iecerēm policijas izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanā, par policistu algām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV).

Ir sākti vairāki kriminālprocesi saistībā ar notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem Rīgas domē, un tiem noteikti būs rezultāts, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” norādīja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets.

Valdība konceptuāli piekritusi ierosinājumam atteikties no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem – pilnā valsts apmaksāto pakalpojumu groza sociālā nodokļa maksātājiem un valsts apdrošinātajām personām un minimālās palīdzības groza visiem pārējiem.

Lielbritānijas parlaments ceturtdien, 14. martā, ar 210 balsu vairākumu atbalstījis premjerministres Terēzas Mejas priekšlikumu par “Brexit” procesa īslaicīgu atlikšanu.

Premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs izvairās izpaust argumentus, kāpēc abu partijas biedram Ģirtam Valdim Kristovskim (Jaunā Vienotība) valdība atļāva savienot valsts amatpersonas – Ventspils brīvostas valdes locekļa – amatu ar amatiem privātajā biznesā, kuram, iespējams, ir intereses Ventspils brīvostā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Valsts drošības dienests (VDD) nosoda Ogres pašvaldību par lēmumu atteikties no Swedbank pakalpojumiem.

Jaunais iepirkšanās un izklaides centrs "Akropole" durvis apmeklētājiem vērs 4. aprīlī. Teju 170 nomnieku vidū ir gan modes un dzīvesstila preču veikali, kuros pārstāvēti ne tikai Latvijā jau iecienīti, bet arī jauni un vēl nebijuši zīmoli, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji, restorāni un kafejnīcas. Ikdienai un svētkiem nepieciešamos pirkumus varēs veikt elegantā un plašā "Maxima XXX" veikalā, savukārt autovadītāju ērtībai pie iepirkšanās centra būs pieejama plaša stāvvieta 2300 automašīnām.

«Iedomājos: piedalos ANO Ģenerālajā Asamblejā un runāju skaistajā latviešu valodā, man mugurā ir balts krekls, kura stāvkrādziņā iešūtas Latvijas karoga krāsas. Nevajag taču man apkārties ar auseklīšiem, lai visi saprastu – esmu no Latvijas,» stāsta Edgars Kramiņš, gluži lietišķi sapņodams par to, kā pildīs Valsts prezidenta pienākumus. Mūsu sarunā viņš atklājas pavisam citā veidolā: ne vairs kā nevaldāmais dziedāšanas šovu kritiķis vai politiķu skarbais no pacietības izvedējs... bet gan kā mēreni emocionāls politikas lauka vērtētājs.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats