14. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Zelma, Zemgus
Pirms kāda laika rakstīju par Portlendas aļņa dedzināšanu, BLM kustību un “nevēlamo” statuju gāšanu ASV. Toreiz mana attieksme pret šīm ielu aktivitātēm bija, maigi sakot, skeptiska. Tagad, kad Baltkrievijā notiek masu protesti pret vēlēšanu nozagšanu un brutālu Lukašenko teroru, es nepārprotami esmu protestētāju pusē bez visādām piebildēm, ka “viss tur nav tik viennozīmīgi”. Ar ko atšķiras abas šīs protesta kustības, kuras vienā gadījumā liek man tās nešaubīgi atbalstīt, bet otrā raudzīties uz tām ar ļoti, ļoti lielu piesardzību.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Finanšu ministrija (FM) rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad papildus dotu 180,8 miljonus eiro.

Veselības ministrija, sniedzot pirmo vērtējumu par jaunās kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības darbību, uzsver pacientu ieguvumus, proti, mazākus līdzmaksājumus par medikamentiem. Tomēr gan aptiekas, gan pacienti norāda uz būtiski problēmu – lētāko zāļu aptiekās nereti vien nav. Izsniegt citas zāles farmaceits nevar un pacientam jānāk vēlreiz vai jāmeklē zāles citās aptiekās.


Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.


Pārliecību par savām spējām smēlusies, piemēram, vēl nepabeigtajā cīņā ar naudas atmazgāšanu bankā AB LV un izvairoties no nokļūšanas Finanšu darījumu darba grupas pelēkajā sarakstā, Latvija gūtajā pieredzē gatava dalīties ar visu pasauli. Lai tas būtu iespējams, tiek rosināts Rīgā izveidot Naudas atmazgāšanas novēršanas izcilības centru.

Šobrīd likumdošanā garantēta bezmaksas ēdināšana skolā ir 1.‒4. klašu skolēniem. To kopš šā gada 1. janvāra solidāri nodrošina gan valsts, gan pašvaldības. Par pārējo klašu skolēnu brīvpusdienām katra pašvaldība rūpējas pati. Aptaujājot Rīgas domes vēlēšanās startējošās partijas un izpētot partiju priekšvēlēšanu programmas, jādomā, ka visu klašu Rīgas skolēniem brīvpusdienas nākotnē būs garantētas. Ja vien, protams, priekšvēlēšanu solījumi tiks turēti.

Preiļu pilsēta ir piemērs, kur koģenerācijas stacijā saražotās elektrības ražošanas sadārdzinājuma izmaksas samazinājušās no 852 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 469 tūkstošiem eiro 2019. gadā proporcionāli uzņēmēju bailēm pilsētas centrā darbināt ventilatorus, kas izkūpina gaisā elektrostacijā saražoto un ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apmaksāto siltumu.

Daļa Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startējošo partiju strauji tuvojas ar likumu noteiktajam limitam, kuru tās drīkst tērēt oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Taču partiju reitingi pagaidām liecina, ka iztērētās summas negarantē proporcionālu vēlētāja uzticību. Politisko norišu vērotāji gan norāda, ka oficiālajā aģitācijas periodā uzskaitītie tēriņi neatspoguļo patieso ainu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no otrdienas atsāk tiešos lidojumus starp Rīgu un Budapeštu Ungārijā, informēja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede. 

Pēdējos gados tabakas izstrādājumu lietotāju vidū aizvien lielāku popularitāti iegūst dažādi alternatīvie smēķēšanas vai nikotīna uzņemšanas veidi. Piemēram, tabakas karsēšanas ierīce un IQOS un tās tabakas “kapsulas” jeb hīti vai nikotīna spilventiņi, kuros tabakas vispār nav.

Dienvidu tilta, ko ārkārtīgi lielo izmaksu dēļ mēdz dēvēt arī par Zelta tiltu, pilnīgas pabeigšanas termiņš joprojām nav zināms. Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, iespējams, šī tilta 4. kārtas projekts beidzot izkustēsies no septiņus gadus ilgušās bezdarbības, jo vismaz trīs partijas – ZZS, KPV LV un JKP – ievēlēšanas gadījumā ir gatavas beidzot pieķerties Dienvidu tilta ceturtajai, noslēdzošajai kārtai.




Slimnīcas ir tehnoloģiski aprīkotas, izremontētas un renovētas, bet tajās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu un trūkst arī pacientu, šāds secinājums izriet no Veselības inspekcijas ziņojuma. Slimnīcas apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistisku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, bet tām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, pat neskatoties uz lielo pieprasījumu, piemēram, paliatīvo aprūpi. Veselības ministrija visas šīs problēmas vēlas risināt, reformējot slimnīcas un pārskatot tām noteiktos pakalpojumu līmeņus. Konkrētu plānu katras slimnīcas turpmākajam darbam ministrija piedāvās septembrī, taču ir skaidrs, ka vairākām slimnīcām piedāvāts atteikties no ķirurģiskām operācijām un dzemdībpalīdzības.

Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.

Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.

Ja politiskā konkurenta skapī kārtīgs skelets nav atrodams, nākas izlīdzēties ar kauliņiem – Oļegs Burovs nēsā neticami dārgu pulksteni, bet savu glīto auto parko uzņēmuma “Rīgas nami” autostāvvietā pie Kongresu nama, kaut gan tur nestrādā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.

Kamēr pie Valsts drošības dienestam atdotā Marsa parka vakar notika kārtējā Teikas iedzīvotāju protesta akcija, apsolītajā jaunajā Marsa aizvietotājskvēriņā pie Rīgas 45. vidusskolas rosījās strādnieki. Pēc publiskas nokaunināšanas arī “Rīgas satiksme” pieslēgusies labiekārtošanas darbiem, lai bērniem uz skolu nav jānāk klupus krišus pa sabrukuša asfalta mežģīnēm.

Aizsardzības ministrija apgalvo, ka ārzemēs it kā uzglabātās naftas rezerves Latvijas X stundai ir fikcija un pieprasa visus krājumus simtprocentīgi glabāt Latvijā. Taču valdībā šis jautājums netiek skatīts, jo premjers ir atvaļinājumā, bet Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par saprātīgāku uzglabāšanas modeli tikai top. Tikmēr Būvniecības valsts kontroles birojs, kam uzgrūsts pienākums sarūpēt naftas rezervi 2021. gadam, stūrgalvīgi turpina iepirkumu ar degvielas uzglabāšanu ārzemēs.

Tieslietu ministrijas jaunajam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas piedāvājumam pašlaik Saeimā atbalsta nav. To par vismaz apšaubāmu un pašvaldību budžetus apdraudošu dēvē gan koalīcijas partneri, gan opozīcija.

Veselības ministrija izstrādājusi jaunu mediķu atalgojuma modeli, ko sāks ieviest nākamajā gadā. Tas paredz pakāpenisku algu palielinājumu vairāku gadu garumā, līdz 2027. gadā ārsta alga sasniegtu gandrīz četrus tūkstošus eiro mēnesī, bet māsu alga – 2259 eiro.

Satiksmes ministrijas izreklamētais konkurss par tiesībām uz valsts pasūtītiem un dotētiem pasažieru pārvadājumiem iesprūdis, tiklīdz satiksmes ministra Tālis Linkaits atzina, ka “mēs nevarētu iztikt ar to finansējumu, ko pašlaik norāda Finanšu ministrija nākamajiem trim gadiem”.

Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir vienpadsmit litri uz vienu pieaugušu iedzīvotāju, bet valdība ar Veselības ministrijas izstrādātu plānu nākamo divu gadu laikā plāno samazināt šo patēriņu par aptuveni vienu litru.

Šāgada aprīlī stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, par ko pacientu viedoklis nav viendabīgs – no izpratnes un piekrišanas līdz lielam izmisumam. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka desmitā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka viņi nesaprot, kas ir jaunā zāļu sistēma, un tā ir radījusi problēmas ārstēšanās procesā.

Savas ekstrēmās manieres informēšanā par mājokļu tirgu turpina Latio ar ziņu, ka Rīgas blokmāju dzīvokļu tirgū jūnijā apkalpojis pārāk maz darījumu, lai varētu izrēķināt vidējo cenu kā orientieri tiem, kas nodomājuši pirkt vai pārdot dzīvokli.

Labklājības ministrija, sekojot Satversmes tiesas lēmumiem sociālās palīdzības jomā, piedāvās valdībai izskatīšanai un apstiprināšanai uzlabotu minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Ienākumu slieksnis, pie kura cilvēku vai ģimeni atzītu par trūcīgu, varētu būt 20 līdz 50 procentu robežās no mājsaimniecību vidējiem ienākumiem.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats