31. maijs,
Vārda dienas: Alīda, Jūsma
Politiķiem ir tendence normatīvos aktus grozīt atbilstīgi savām viendienīgām vajadzībiņām un kaprīzēm, taču tur, kur tiešām varēja un vajadzēja reaģēt uz jauno informāciju tehnoģiju laikmeta reālijām, viņi nav vīžojuši pakustināt pirkstiņu. Tāpēc ir diezgan liela juridiska ķeza, ko valdošās partijas gan izliekas neredzam.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" ("Tallink") pirmos "Burger King" restorānus Latvijā un Lietuvā atvērs tirdzniecības centrā "Akropole" Rīgā un "Akropolis" Viļņā, informēja "Tallink Grupp" pārstāvji.

Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts. Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā, norāda "Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins.

Līdzīgi Zolitūdes traģēdijai arī Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija aktualizējusi jautājumu par partnerattiecību jeb dzīvesbiedra likuma nepieciešamību. Šodien šim jautājumam pievērsīsies Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Izmantojot viedierīcēs lietoto „Google maps”, tehnoloģiju milzis „Google” kopš februāra apkopo datus par iedzīvotāju mobilitāti 132 pasaules valstīs, nosakot, cik lielā mērā katrā no šīm valstīm ir mainījušies sabiedrības uzvedības paradumi, salīdzinot ar laiku, pirms pasauli pārsteidza Covid-19. Šie dati liecina, ka starp Baltijas valstīm vistuvāk ierastajam ritmam šobrīd dzīve ir atgriezusies Latvijā.

Iekšējās drošības birojs (IDB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu vienā no austrumu robežas iepirkumu krimināllietām, kurā Valsts robežsardzes (VRS) veiktajos iepirkumos atklāta kukuļošana un naudas izkrāpšana vairāk nekā viena miljona eiro apmērā,  informēja IDB.

No Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) un biedrības “Delna” parakstītā līguma izriet, ka šī ārvalstu finansētā biedrība kļuvusi par bargu uzraugu ministrijai ar tiesībām zibenīgi saņemt informāciju par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādēm. Turklāt līgumā nav precīzi atrunāti liegumi saņemt arī citu informāciju.

Nesaskaņas starp prokurori un izmeklētājiem liedz pabeigt izmeklēšanu pret vairākiem lieliem, labi zināmiem būvuzņēmumiem, kurus tur aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tā ir daļa no 2014.gadā uzsāktās tā dēvētās “būvnieku lietas”. Aprīļa beigās VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai lūdza turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa procesu pret četriem uzņēmumiem, bet šonedēļ lieta atdota atpakaļ izmeklētājiem, turklāt ar uzdevumiem, kuru izpildei būs vajadzīgi gadi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”

Zviedru kompānija “Eolus Vind AB”, kas jau vairākus gadus meklē Latvijā vietu dažiem desmitiem milzīgu vēja ģeneratoru, iesūdzējusi tiesā Tukuma domi. Lai gan projekta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemts kopumā pozitīvs vērtējums, pašvaldības pozīcija pēc politiskās vadības maiņas ir iecerei nelabvēlīga.

Papildus Saeimas deputātu algai, kas šogad ir 2963 eiro, daļa deputātu saņem piemaksu par amatu pildīšanu. Šāda piemaksa pienākas arī Saeimas komisiju un apakškomisiju priekšsēdētājiem, sekretāriem, kā arī komisiju priekšsēdētāju biedriem un pat tādā gadījumā, ja viņi kavē savu komisiju un apakškomisiju sēdes bez attaisnojoša iemesla.

Pirms diviem gadiem realizētās nodokļu reformas sekas jūtamas joprojām. Līdzīgi kā pērn, kad vairāk nekā 120 tūkstoši iedzīvotāju, pašiem negribot, bija kļuvuši par nodokļa parādniekiem, arī šogad daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir izveidojies nodokļa parāds par 2019. gadu. Daļa šo parādu jau ir samaksājusi, daļa nosegusi, iesniedzot attaisnotos dokumentus, bet vairāk nekā 82 tūkstoši joprojām skaitās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādniekos.

Šā gada 18. maijs jāieraksta Latvijas gaisa satiksmes vēsturē. Lidostā “Rīga” tika sapulcināti 24 liecinieki tam, ka precīzi pēc saraksta plkst. 14.40 uz Tallinu izlidoja nacionālās aviokompānijas “airBaltic” lidmašīna ar 30 pasažieriem.

Norādot uz daudziem trūkumiem “Rīgas namu pārvaldnieka” darbībā, auditors galvaspilsētas pašvaldībai rekomendējis to nodot privatizācijai. Tomēr partiju līderi, kas 29. augustā startēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, šim ieteikumam nevēlas sekot. Centrālais arguments ‒ privāts apsaimniekotājs nebūs ieinteresēts sociāli neaizsargātāko rīdzinieku interešu aizsardzībā.

Ceļotgribētāji nepacietībā jau trin kājas – Grieķijā drīzumā sola +40 grādu karstumu, vismaz tā vēsta „travelnews.lv”, bet nokļūt silto zemju pludmalēs pa taisno no Latvijas pagaidām nevar. Taču jau šobrīd var ceļot pa Latviju individuālā kārtā un jau tuvākajās brīvdienās daļa tūrisma kompāniju atsāks arī grupu ceļojumus pa Latvijas skaistākajām vietām. Tomēr jārēķinās, ka arī ceļojumos būs jāievēro pret Covid-19 ieviestie aizsardzības pasākumi.

Vīrusa Covid-19 apkarošanas rituāli vismaz Latvijā ir maigāki nekā tie, ar kādiem šajos pašos apvidos viduslaikos cīnījās pret mēri, aizliedzot cilvēkiem iziet no slimības skartām pilsētām, kvartāliem vai vismaz mājām.

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6 279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

Neskatoties uz dāsnajām algām un dažādiem papildu ienākumiem, trim valdības ministriem pērn nebija vispār nekādu uzkrājumu. Ja viņi pēkšņi paliktu bez ienākumiem, viņiem vajadzētu cerēt uz tuvinieku atbalstu vai prasīt sociālo pabalstu. Un tikai pusei no ministriem ir iekrājumi, kas pārsniedz sešu mēnešu algu, ko viņi saņem par ministra amata pildīšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētais pārskats par šā gada četros mēnešos saņemto nodokļu, nodevu u.c. valsts noteikto maksājumu apjomu apliecina pašsaprotamo, ka arī Latvijai tiks piestādīts rēķins par Covid-19 ballīti.

Covid-19 pandēmijas iespaidā, kad daudzi uzņēmumi bija spiesti iekļauties digitālā vidē, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc .lv domēna vārdiem. Aprīlī vien tika reģistrēti vairāk nekā 3000 jauni .lv domēna vārdi. Tomēr Latvijā joprojām ir vismazākais reģistrēto domēna vārdu īpatsvars Baltijā. „Esam patriotiskākie, bet diemžēl arī kūtrākie,” „Neatkarīgajai” atzīst Latvijas domēna vārdu reģistra mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Ludviga.

Lai cik dīvaini tas būtu, Latvijā tiek pieļauts, ka šeit akreditētās ārvalstu diplomātiskās misijas finansē sabiedriskās organizācijas, kuras nodarbojas ar politisko lēmumu ietekmēšanu valstī – liecina Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) 2019. gada pārskats.

Laikā, kad bankas prognozē, ka koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ valsts ekonomika saruks par aptuveni astoņiem procentiem, Rīgas domes pagaidu administrācija pauž, ka par 9. aprīlī pieņemto galvaspilsētas budžetu jāsatraucas nav un pilsēta pat varot plānot uzkrājumu veidošanu.

Šī gada pirmajā ceturksnī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir iesaldējis iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 159,8 miljonu eiro apmērā, kas ir četras reizes vairāk nekā pērn pirmajos mēnešos. Kurp var novest šī aizraušanās, vērtē Forbes Latvija.


Lai gan pagaidām nav būtiski pieaudzis komunālo un telekomunikācijas pakalpojumu saņēmēju parādnieku skaits un parāda apjoms, uzņēmumi rēķinās, ka nākotnē, krīzei ieilgstot, situācija var pasliktināties. Tomēr pret tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir izveidojies parāds, pakalpojumu sniedzēji patlaban nevēršas ar visu iespējamo bardzību – neveic parādu nodošanu parādpiedziņas kompānijām, pakalpojumu neatslēdz. Tai pašā laikā samazina vai vispār atceļ sodu par kavējumu, pagarina samaksas termiņu u.tml. Tomēr tas nenozīmē, ka parādi tiks norakstīti. Tie agri vai vēlu tāpat būs jāsamaksā.

Neizbrīna, ka tieši šā gada februārī Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pieņēma lēmumu atstāt darbu dienestā un valsts pārvaldē vispār. Februārī vēl pirms Covid-19 pandēmijas galvenā aktualitāte Nacionālā veselības dienesta darba kārtībā un, visticamāk, arī E. Labsvīra dienasgrāmatā bija e-veselība.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats