18. decembris, Otrdiena
Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers
Sākuma lapa » Finanšu tirgus » Finanšu ministre kļūdījusies izteikumos par SWIFT
Finanšu ministre kļūdījusies izteikumos par SWIFT
Autors: Arnis Kluinis, NRA.lv / 30. novembris 2018, 10:19
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un citas instances atspēko finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas apgalvojumu, ka banku saziņas tīklu turētājs SWIFT dienām ilgi kavējot Latvijas komercbanku doto maksājumu uzdevumu izpildi, lai pārbaudītu darījumu legalitāti.


Finanšu ministre 27. novembrī uzrunāja jaunievēlētās Saeimas jaunizveidoto Budžeta komisiju. Pasākuma norisi fiksēja pietiekami daudz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju, tāpēc nav šaubu, ka ne žurnālisti pārklausījušies, bet ministre pārteikusies. Pēc viņas preses padomnieka Arno Pjatkina paskaidrotā Neatkarīgajai, ministre domājusi par Latvijas komercbanku partnerēm - par ārzemju komercbankām, kas, tāpat kā Latvijas komercbankas, ir SWIFT (sabiedrība telekomunikācijām starp visas pasaules bankām) klientes, bet pateikusi tikai SWIFT.

Reāli tā arī esot, ka Latvijas uzņēmēju doto un Latvijas komercbanku virzīto starptautisko maksājumu uzdevumu izpilde dažkārt tiekot aizkavēta dienām ilgi, kas neatbilst tagad izveidotajai starpbanku norēķinu praksei un tāpēc ir labi pamanāma.

Plašsaziņas līdzekļos cirkulē šādi D. Reiznieces-Ozolas vārdi: «Mūsu uzņēmēji redz sekas tam, kas notiek finanšu sektorā. Ārvalstu pārskaitījumi, pie kuriem agrāk pierada, ka tas notiek dienas laikā, dažu stundu laikā, dažkārt prasa vairāk kā nedēļu. Kādēļ? Tādēļ, ka visas bankas starptautiskajiem pārskaitījumiem izmanto kādu no maksājumu sistēmām, piemēram, SWIFT. Un SWIFT šobrīd jau Latvija ir augsta riska valsts. Ja ir kāda lielāka summa vai neparastāks darījums kādam no mūsu uzņēmumiem, SWIFT veic papildu pārbaudi. Tas prasa laiku, un uzņēmējiem tas maksā naudu.» Lai tekstu savestu kārtībā atbilstoši A. Pjatkina skaidrojumam, pēdējos divos gadījumos aiz apzīmējuma SWIFT jāliek vārds «klienti» atbilstošos locījumos.

Budžeta komisijas sēdes apskats liecina, ka tajā piedalījies arī FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš, bet viņš ne uzreiz labojis D. Reiznieces-Ozolas teikto. FKTK izpaudās tad, kad sāka iezīmēties D. Reiznieces-Ozolas pārteikšanās mērogs. Iepriekšējā reize, kad SWIFT apzīmējums ieguva skanējumu ārpus banku sistēmas, bija runas par to, ka atslēgšana no SWIFT varētu būt sods Krievijai par agresiju Ukrainā. Pēc D. Reiznieces-Ozolas burtiski teiktā sanāca, ka īstenībā šāds sods jau piemērots Latvijai. Vai tiešām tā noticis? Nē, nav noticis.

FKTK 28. novembra paziņojumā zem virsraksta Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā tiek citēti šāda P. Putniņa pamācība ministrei un tiem, kas varētu būt viņai noticējuši: «Ir svarīgi saprast, pirms paust publiskus paziņojumus, kas ir SWIFT. Tā ir organizācija, kas nodrošina bankām savu komunikāciju tīklu ziņojumu apmaiņai. Šis process notiek dažu sekunžu laikā - SWIFT sistēma piegādā maksājumu ziņojumus nekavējoties saņēmēja bankai SWIFT tīklā. SWIFT nekad nav veikusi un neveic kādas AML (Anti Money Laundering - pret naudas atmazgāšanu) pārbaudes vai skrīningu banku vietā bez banku gribas un neaiztur maksājumus. SWIFT dod iespēju bankām drošā un standartizētā veidā apmainīties ar rīkojumiem saistībā ar dažāda veida finanšu darījumiem, tai skaitā ar starpbanku, kā arī banku klientu maksājumu ziņojumiem. Par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā.»

Latvijas Finanšu nozares asociācijas (vēl nesen Komercbanku asociācijas) komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika apstiprināja Neatkarīgai, ka asociācija pievienojas FKTK paziņojumam «vārds vārdā».




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats