Iepriekšminētie rezultāti apstiprina, ka, lai aizsargātu savu naudu, lietotājiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem drošības jautājumos, kad viņi sērfo internetā. Uzbrukumi finansiālo organizāciju, tostarp banku, maksājumu sistēmu un interneta veikalu darījumu, klientiem ir pastāvīga kibernoziegumu tendence un ietver gan naudas, gan personiskās informācijas zagšanu. Izveidotajās viltus banku, maksājumu vai iepirkšanās vietņu lapās uzbrucēji no neko nenojautošajiem upuriem ievāc konfidenciālu informāciju, piemēram, vārdu, paroli, e-pasta adreses, tālruņa numurus, kredītkartes numuru un PIN kodu.

2018. gada otrajā ceturksnī finansiālo pakalpojumu lietotājus satrauca 21,1% uzbrukumu bankām, 8,17% — interneta veikaliem un 6,43% — maksājumu sistēmām, kas kopā veidoja vairāk nekā trešdaļu no kopējā uzbrukumu skaita. 2018. gada otrajā ceturksnī Brazīlija joprojām bija valsts ar vislielāko lietotāju daļu, kam uzbrukuši pikšķerētāji (15,51%). Tai sekoja Ķīna (14,44%), Sakartvela (14,44%), Kirgizstāna (13,6%) un Krievija (13,27%).

Interesanti, ka laikposmā no aprīļa līdz jūnijam bija gandrīz 60 tūkstoši mēģinājumu apmeklēt krāpnieciskas vietnes, kas atspoguļo populārus kriptonaudas makus un biržas. Līdztekus tradicionālajai pikšķerēšanai, kas palīdz piekļūt upuru kontiem un privātās atslēgas informācijai, kibernoziedznieki cenšas piespiest upurus labprātīgi nodot viņiem kriptonaudu. Viens no trikiem ir kriptonaudas izplatīšana par brīvu. Cits blēžu triks ir jaunu sākotnējo monētu piedāvājumu projektu nosaukumu izmantošana, lai piesaistītu potenciālo ieguldītāju līdzekļus. Kaspersky Lab visai aptuvenie aprēķini liecina, ka ar šiem diviem trikiem pagājušajā ceturksnī uzbrucējiem ir izdevies nopelnīt vismaz 2 329 317 USD, pat neņemot vērā ienākumus no klasiskās pikšķerēšanas.

«Pastāvīgie uzbrukumi finansiālajām organizācijām atspoguļo faktu, ka arvien vairāk ļaužu izmanto elektronisko naudu, lai gan ne visi pietiekami labi apzinās varbūtējos riskus. Tāpēc uzbrucēji aktīvi cenšas nozagt konfidenciālu informāciju, izmantojot pikšķerēšanu,» sacīja Kaspersky Lab vadošā tīmekļa satura analītiķe Nadežda Demidova.

Kaspersky Lab eksperti iesaka lietotājiem veikt šādus pasākumus, lai aizsargātos no pikšķerēšanas.

Pirms uz kaut kā noklikšķināt, noteikti pārbaudiet saites un sūtītāja e-pasta adresi.

Pirms noklikšķināšanas uz jebkuras saites pārbaudiet, vai ir redzama saites adrese un vai tā sakrīt ar faktisko hipersaites adresi (īsto adresi, kurp novirzīs saite) — to var pārbaudīt, novietojot kursoru virs saites.

Izmantojiet tikai drošu savienojumu, it īpaši tad, kad apmeklējat vietnes ar konfidenciālu informāciju. Minimālais piesardzības pasākums ir neizmantot nepazīstamu vai publisku Wi-Fi bez paroles aizsardzības. Lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību, izmantojiet virtuālā privātā tīkla risinājumus, kas šifrē jūsu datplūsmu. Un iegaumējiet: ja jūs izmantojat nedrošu savienojumu, kibernoziedznieki var jūs nemanāmi novirzīt uz pikšķerēšanas lapām.

Kad atverat vietni, pārbaudiet HTTPS savienojumu un domēna nosaukumu. Tas ir īpaši svarīgi, kad jūs izmantojat vietnes, kurās ir konfidenciāli dati, piemēram, tiešsaistes bankas, interneta veikalus, e-pastu, sociālo mediju vietnes u. c.

Nekādā ziņā neizpaudiet trešām personām konfidenciālus datus, piemēram, pieteikumvārdus un paroles, bankas kartes datus utt. Īsti uzņēmumi nekad nepieprasīs šādus datus pa e-pastu.

Lai konstatētu un bloķētu surogātpastu un pikšķerēšanas uzbrukumus, izmantojiet uzticamu drošības risinājumu ar pretpikšķerēšanas tehnoloģijām, kas pamatojas uz uzvedību, piemēram, Kaspersky Total Security.