Akciju tirgi pasaulē krīt, obligāciju ienesīgums arī. Zem 1.10 sarukusi arī eiro vērtība. Svārstību amplitūda tuvākajās nedēļās būs ļoti augsta. Lai neizraisītu kaut ko līdzīgu Lehman 2008.gadā radītai krīzei, centrālās bankas nepieciešamības gadījumā tirgum nodrošinās papildus likviditāti. Procentu likmes būs zemākas un zemas ilgāk nekā tas tika prognozēts pirms Brexit. Jau tā diezgan vārgā pasaules ekonomikas attīstība piebremzēsies, investīciju aktivitāte “pierausies”. Visvairāk īstermiņā no šī lēmuma cietīs pati Lielbritānijas ekonomika, kas negatīvāka scenārija gadījumā var ieslīdēt recesijā.

Negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs jūtama, bet nekas ļoti dramatisks. Vairāk cietīs atsevišķas nozares, piem., kokapstrāde dēļ vārgāka pieprasījuma un lētas mārciņas. Mazāki kļūs arī mūsu emigrantu naudas pārvedumi ģimenēm Latvijā. Ja Brexit izraisīs vājumu visā Eiropas ekonomikā, tad tas skars jau visu eksportu. Latvijai tas nozīmētu eksporta apjoma kritumu, nelielu bezdarba kāpumu, mazākus kā cerēts ienākumus valsts un pašvaldību budžetos, piebremzēs vēlmi investēt. Izaugsme Latvijā sašļuks. Konkurence eksporta tirgos kļūs vēl asāka un algas celt būs grūtāk.

Bet īstermiņa krasās svārstības finanšu tirgos nomierināsies. Ekonomiskās sāpes pāries, bet ģeopolitiskie riski paliks un tas būs galvenais paliekošais efekts no Brexit. Ģeopolitiska neskaidrība saglabāsies gadiem. Nezināmā ir ļoti daudz. Ņemot vērā reģionāli ļoti dažādo atbalstu Brexit, ir risks, ka Lielbritānija pati sāk dalīties. Ļoti daudz izaicinājumu ir arī Eiropai – Brexit mudinās līdzīgus lēmumus apspriest arī citās valstīs.  Tuvākajā laikā ir daudz vēlēšanu, kur pie varas var nonākt radikālas partijas, piem., jau šajā nedēļas nogalē Spānijā. Tas, vai Eiropa kļūs spēcīgāka vai vārgāka, to mēs vēl nezinām. Latvijai nepieciešama spēcīga Eiropa.

Šorīt esam pamodušies citādā Eiropā. Kāda tā būs turpmāk, to nezinām. Pilnīgs Līgo. Tūlīt sāksies Jāņi.