13. decembris, Piektdiena
Vārda dienas: Lūcija, Veldze
Sākuma lapa » Finanses, apdrošināšana » Pašvaldības cīnās ar krīzi
Pašvaldības cīnās ar krīzi
Autors: Inese Bērza / NRA.lv / 7. maijs 2009, 14:40
Ekonomisko apstākļu ietekmē pašvaldības meklē veidus, kā turpināt infrastruktūras attīstību un atvieglot krīzes nastu.

Izrādās, ka arī šobrīd iespējams rast risinājumus virknei sociālu un saimniecisku jautājumu, rīkojoties gudrāk un ekonomiskāk, raksta NRA.lv

Iepriekšējos gados tālredzīgi veiktās aktivitātes, Eiropas Savienības un citu finanšu instrumentu piesaiste, kā arī jaunu uzņēmējdarbības formu īstenošana šobrīd pašvaldībām nodrošina rīcības iespējas un ļauj darboties savu iedzīvotāju interešu labā.

Darbs pašvaldībās neapstājas

Galvenais jautājums, kas šobrīd satrauc ikvienu pašvaldību, – vai līdz ar budžetu samazinājumu iepriekš iecerētajiem projektiem nu ir pielikts punkts. Jāsaka, ka daudzas pašvaldības veiksmīgi cīnās ar krīzi, meklē risinājumus. Tiek izvērtētas prioritātes un rasti risinājumi, kas šajos apstākļos ļautu iesākto darbu turpināt. Pašvaldību vadītāji ir kritiski, tomēr cerīgi raugās uz šā laika piedāvāto iespēju izmantojumu.

"Nevienu no uzsāktajiem un plānotajiem projektiem finanšu trūkuma dēļ šogad Baložu pilsētā nevajadzēs atlikt. Baložos turpinās ielu remonts, ko aktīvi iesākām jau pērn. Šogad pavisam drīz jāuzsāk Baložu vidusskolas jaunā korpusa būvniecība. Tāpat piesaistīsim Eiropas Savienības ERAF programmas līdzekļus pašvaldības kanalizācijas, ūdensvada, attīrīšanas stacijas un ūdenssūkņu stacijas darbiem piecu sešu miljonu eiro vērtībā. Pašvaldībai jāiegulda 15% līdzekļu," skaidro Baložu domes priekšsēdētājs Andis Adats.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks atzīst, ka kopējais budžeta samazinājums pašvaldībā 2009. gadā attiecīgi pret 2008. gadu ir 1,7 miljoni latu. "Protams, šobrīd ļoti svarīgi ir taupīgi un racionāli izmantot līdzekļus. Esam atteikušies no visa, kas var pagaidīt – pirmām kārtām nodrošinot pašu nepieciešamāko, lai varētu normāli funkcionēt visas pašvaldības iestādes un uzņēmumi. Šobrīd tiek īstenoti 2009. gadā un iepriekšējos gados uzsāktie projekti, kuriem ir piešķirts ES struktūrfondu un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansiālais atbalsts." Ādažu novada domes vadītājs uzsver vairākus projektus, tostarp Kohēzijas fonda finansēto Ādažu ūdenssaimniecības attīstības projektu un finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrādi VPP projektam Ādažu novada domes administratīvās ēkas būvniecībai un apsaimniekošanai programmas Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā ietvaros. Sadarbībā ar Garkalnes novada domi tiek īstenots projekts Kanalizācijas sistēmas izbūve apdzīvotām vietām pie Lielā un Mazā Baltezera. "Lielu uzmanību šogad pievērsīsim arī izglītības iestādēm, īstenojot vairākus ERAF projektus. Turklāt sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju Kadagā tiek būvēta pirmsskolas izglītības iestāde 152 bērniem," stāsta N. Breidaks.

"Vienīgā iespēja šajos ekonomiskajos apstākļos ir Eiropas Savienības un valsts līdzekļu piesaistīšana, un mēs to aktīvi turpinām darīt arī šogad. Pateicoties pašvaldības speciālistu aktīvajam darbam, ir sākti nozīmīgi projekti, kas arī ekonomiskās krīzes apstākļos nodrošinās aktīvu darbošanos pilsētā, dos jaunas darba vietas. Vasarā sāksim ilgi gaidīto ceļu pārvada projektu, kas savienos divus lielus mikrorajonus. Šā ceļu pārvada būvniecība ļaus būtiski uzlabot transporta kustību pilsētā, likvidēs sastrēgumus pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Mēs atjaunojam Daugavpils pērli – Cietoksni. Grasāmies piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus visu pilsētas skolu fasāžu remontam un apkārtnes labiekārtošanai," skaidro Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode.

Cer uz sadarbību ar uzņēmējiem

Pašvaldību vadītāji atzīst, ka aktīva uzņēmēju darbība ir garants arī pašvaldības attīstībai. Baložu pilsētas dome 2009. gadā ir sākusi izstrādāt nodokļu atlaižu sistēmu, lai uzņēmēji spētu turpināt maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Pašvaldībai nav izdevīgi ar nodokļu slogu novest uzņēmēju līdz maksātnespējai, tāpēc paredzētās atlaides nekustamā īpašuma nodoklim varētu būt 75–100% apmērā. Zemes nomas maksai šogad atlaides varētu būt 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Ja iedzīvotājiem būs kur strādāt, tad varēs arī visu nepieciešamo samaksāt. "Vairākus gadus Baložu pašvaldība saņēma nosodījumu par to, ka aicinājām uzņēmējus veidot jaunas darba vietas, līdz ar atbalstu būvniecībai radījām iespēju jaunu iedzīvotāju ienākšanai pašvaldībā. Ja kāds uzņēmējs vēlas Baložos uzsākt kāda veida uzņēmējdarbību un šim mērķim nepieciešama zeme, tad meklējam labvēlīgu risinājumu, lai uzņēmējs pie mums reāli sāktu savu iecerēto darbību. Privātās un publiskās partnerības projekti, kuros pašvaldībām jāiesaista uzņēmēji, ir laba iecere, bet pagaidām sarežģīti tādus uzsākt. Uzņēmējiem brīvo līdzekļu ir maz, tāpēc pierunāt ieguldīt centrālās varas regulētā struktūrā ir pagrūti. Viņiem nerodas pārliecība par iecerētā projekta izdošanos," skaidro A. Adats.

Līdzīgas aktivitātes tiek īstenotas arī Ādažu novadā. "Esam radījuši NĪN atvieglojumu sistēmu uzņēmējiem un attīstītājiem, kas Ādažu novadā izbūvē publiskās komunikācijas (ūdensvadus, kanalizācijas tīklus, ceļus u.c.).

Tā būtība ir šāda – ja privāts uzņēmējs ir ieguldījis līdzekļus publisko komunikāciju izbūvē, ko lieto arī citi, tad pašvaldība samazina NĪN par viņa īpašumu. Tādējādi šobrīd, kad ir samazinājusies vai vispār apstājusies jaunu ražošanas un dzīvojamo objektu būvniecība, var atvieglot uzņēmējiem finansiālo stāvokli un palīdzēt vieglāk pārvarēt krīzi," atzīst N. Breidaks.

Sociālie jautājumi netiek aizmirsti

Rita Strode uzsver, ka vienīgi sociālais budžets 2009. gadā Daugavpilī ir pieaudzis, nevis samazinājies. "Pabalstu izmaksai piešķirts par 800 000 latiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Kopumā grūtībās nonākušo iedzīvotāju atbalstam paredzēts 1 miljons 808 tūkstoši latu. Būtiska nozīme apkures sezonas laikā ir dzīvokļu pabalstam, kas trūcīgajiem pensionāriem un ģimenēm ar bērniem palīdz norēķināties par siltumu. Aizvadītajā apkures sezonā šim pabalstam izlietoti 517 358 lati, dzīvokļa pabalstu pašvaldība bija piešķīrusi vairāk nekā 8 tūkstošiem iedzīvotāju."

Ādažu novada domes vadītājs uzskata, ka ir pienācis laiks iesaistīt aktivitātēs visu sabiedrību, sniedzot savstarpēju atbalstu. Tādējādi veidotos vienots cikls, jo, iespējams, sākumā cilvēkam nepieciešama palīdzība, bet vēlāk, kad šis cilvēks ir guvis atbalstu, pārvarējis krīzi, viņš jau pats jūtas spējīgs sniegt savu ieguldījumu dažādu sociālo problēmu risināšanā. Tie varētu būt arī pensionāri, kuriem ir liela dzīves un profesionālā pieredze un arī laika resursi, lai iesaistītos brīvprātīgā darba aktivitātēs. Situācija šobrīd prasa attīstīt jaunas sadarbības iespējas un meklēt ceļus finansējuma piesaistei dažādu aktivitāšu realizēšanai.

Izvērtējot sociālo situāciju novadā, papildus noteiktajām sociālajām garantijām Ādažu novadā tiek aktivizēts pašpalīdzības tīkls, kas tiek darīts ar Sociālā dienesta starpniecību, baznīcas atbalstu un sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu. Sociālā dienesta Atbalsta centrā tiek rīkotas atbalsta grupu tikšanās, kurās organizējas cilvēki, kam ir līdzīgas problēmas vai dzīves situācijas pieredze. N. Breidaks uzsver: "Pašpalīdzības tīkla paplašināšanā redzam arī vēl neizmantotas iespējas. Tas būtu brīvprātīgais darbs sociālajā un atbalsta jomā, sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem. Šobrīd aktivitātes vērstas tikai uz mazturīgajiem iedzīvotājiem vai konkrētām mērķauditorijas grupām, vēl neveltot uzmanību strādājošajiem, kuriem ir risks zaudēt darbu."

Arī A. Adats atzīst: "Novērojam, ka iedzīvotājiem aizvien vairāk nepieciešams atbalsts. Izveidojusies jauna riska kategorija – ģimenes, kurās abi pelnītāji zaudējuši darbu, jāmaksā kredīts. Mūsu skatījumā nevajadzētu degradēt sabiedrību, ka pašvaldība var bezgalīgi tikai sniegt savu palīdzību. Vajadzētu intensīvāku iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības darbos, kuriem nepieciešams atbalsts. Piemēram, jo vairāk iedzīvotāji padarīs pašvaldības labiekārtošanā, sakopšanā, nelielos remontdarbos, jo vairāk līdzekļu ietaupīsim līgumdarbos. Līdz ar to ietaupījumus, ko vajadzētu maksāt kādām firmām, varēsim vairāk novirzīt tieši sociālajai jomai. Tad arī būtu redzams, kuri neko negrib darīt un kļuvuši par profesionāliem pabalstu prasītājiem un kuri patiesi ir grūtībās – gatavi pastrādāt to risināšanai.

Žēl, ka pārējā sabiedrība nenovērtē viņu paveikto. Bieži vien ir tā, ka darbos iesaistītie apstaigā ceļmalas, savāc atkritumus, bet pa nakti atkal piemētāts. To dara ne jau kādi svešinieki, bet pašu iedzīvotāji. Taču kopumā pierādījies, ka varam sekmīgi dzīvot pēc pašu izvēlētā moto: sakārtojot apkārtējo vidi, sakārtojas arī cilvēku dvēseles.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats