Pēc viņas sacītā, nākamā gada budžets lielā mērā būs jāveido jaunajai valdībai. Arī mediķu algu pieaugums, par ko šobrīd norit visskaļākās diskusijas, būšot atkarīgs no nākamā gada budžeta.

“Es uzskatu, ka ir jābūt kompleksam risinājumam visu mediķu algu turpmākam palielinājumam, nevis kādas mazas, bet svarīgas mediķu daļas atlīdzību izraut no pārējā konteksta. Vissliktāk būtu, ja tagad steigšus – pa galvu, pa kaklu – piešķirtu finansējumu vienai daļai mediķu, bet aizmirstu par visiem pārējiem,” sacīja Reizniece-Ozola

Tajā pašā laikā viņa atgādina, ka mediķu atalgojums pieaudzis vidēji par 30%. Ja algas tiek palielinātas jau šogad, jāvērtē visa nākamā gada budžeta iespēja.

Viņa atzina, ka priekšvēlēšanu solījumi bijuši dāsni un dārgi. Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas deklarācijā paustā izpildīšanai līdz 35% būšot jāpalielina kopējais nodokļu slogs, kas veidošot apmēram 1,2 miljardus eiro. “Uz ēnu ekonomikas [rēķina] to nevar darīt,” piebilda finanšu ministre.

Kā zināms, nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā, liecina Ministru kabinetā atbalstītais Finanšu ministrijas sagatavotais budžeta projekts. Budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā.