Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) uzskata, ka jaunais regulējums vēl vairāk mazinās finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā, īpaši cilvēkiem reģionos, tādējādi veicinot finansiālo atstumtību. Nozares uzņēmumi šobrīd vērtē iespēju vērsties Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt noteikto ierobežojumu samērīgumu.

Likuma izmaiņas paredz, ka pēc 2019. gada 1. jūlija kredīta devējs kopumā nedrīkstēs iekasēt vairāk nekā 0,07% dienā no kredīta summas. LAFPA aplēses liecina, ka šī jaunā prasība ir zem pakalpojuma pašizmaksas, tāpēc patērētājiem Latvijā turpmāk nebūšot pieejami īstermiņa aizdevumi.

«Komercbankas Latvijā patēriņa aizdevumus izsniedz, sākot no aptuveni 500 eiro, jo mazu kredītu apkalpošana tām nav rentabla. Nebanku sektora uzņēmumi attīstīto tehnoloģisko risinājumu dēļ līdz šim spēja nodrošināt arī nelielu kredītu izsniegšanu jeb apkalpot to klientu segmentu, kas bankām nebija interesants mazo summu dēļ. Pie jaunā regulējuma nebanku kreditēšanas uzņēmumi to vairs nespēs izdarīt, jo pakalpojuma cenas ierobežojums ir noteikts zemāks nekā ar izsniegšanu saistītās izmaksas,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Jaunie likuma grozījumi arī noteic vairākas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Viena no tām paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu. Likuma grozījumos arī noteikts, ka prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā.

Asociācija uzskata, ka pieņemtās izmaiņas ir antikonstitucionālas, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Nozares uzņēmumi skata iespēju vērsties Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt noteikto ierobežojumu samērīgumu. Nozares uzņēmumi vēl vērtē turpmākās darbības - vai uzņēmumu darbība Latvijā tiks pārtraukta, vai uzņēmumi spēs pārveidot pakalpojumus, kas pēc būtības būs līdzīgi komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, tas ir, ilgtermiņa patēriņa aizdevumi.

Nozares uzņēmumi prognozē, ka nākamā gada valsts budžetā nodokļu un nodevu ieņēmumi samazināsies par sešiem līdz astoņiem miljoniem eiro.