Jūlijā vidējais patēriņa cenu līmenis kritās par 0.8%. To galvenokārt noteica sezonalitātes ietekme, respektīvi, izpārdošanu veidotais cenu samazinājums apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritums pārtikai. Gada inflācija noslīdējusi līdz 2.6% – precēm cenas auga par 2.4%, pakalpojumiem par 3.2%. Gada laikā jūtamākais un arī nozīmīgākais cenu kāpums ir bijis ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un maksai par mājokli. Tikmēr pārtikas cenu līmenis ir mazinājies.
Lūkojoties turpmākajos mēnešos, strauji cenu līmeņa lēcieni nav gaidāmi, vērtē SEB banka ekonomists Dainis Gašpuitis. Tomēr būs arī nepatīkamas izmaiņas, kas nozīmēs arī noteiktu preču, bet galvenokārt pakalpojumu sadārdzināšanos. Gada otrajā pusē dārgāka varētu kļūt siltumenerģija un elektrība (šim sadārdzinājumam nebūtu jāskar tos, kam tarifi ir fiksēti). Tādējādi mērens inflācijas kāpums turpināsies. No straujākām pārmaiņām joprojām mūs glābj lēnīgā globālā inflācija, jo, neskatoties uz raito izaugsmi, algu kāpuma temps joprojām ir pieticīgs.
Lielākā nenoteiktība saistās par iespējamo starptautiskās tirdzniecības saspīlējuma attīstību, kas noteiks globālo preču plūsmu korekciju mērogu, no kā izrietēs arī cenu izmaiņu potenciāls. Tas noteiktos apstākļos un laika posmos var solīt gan cenu kāpumu, gan kritumu. Turpmākie mēneši rādīs, cik lielu ietekmi uz naftas cenu atstās sankciju ieviešana Irānai. Pasaulē valdošais sausums signalizē par graudaugu iespējamo sadārdzināšanos, kas ar laika nobīdi atstarojas arī citās preču grupās, piemēram, gaļas un tās izstrādājumu cenās.
To, vai un kā šie riski īstenosies, rādīs laiks. Kopumā bažām, ka inflācija apstādinās iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, nav pamata. Inflācija joprojām būs lēnāka par ienākumu pieaugumu.
Rādīt reklāmu
