Globālās krīzes paaudze

Mileniāļi jau sākotnēji, uzsākot savas darba gaitas, saskārās ar grūti pārvaramu šķērsli -globālo  finanšu krīzi un no tās izrietošajām sekām. Krīzes ietekmē pasaulē pieauga bezdarbs, līdz ar to samazinājās darba iespējas arī mileniāļiem, kas ieplūda darba tirgū pēc augstskolas absolvēšanas. Attīstītajās valstīs situāciju vēl vairāk pasliktināja studiju maksas pieaugums, kas piespieda studēt gribētājus ņemt studiju kredītus, lai palielinātu savas konkurences priekšrocības darba tirgū. Šajā laika periodā vēl nebija augstā līmenī attīstījušies kredītu salīdzināšanas instrumenti, kā, piemēram, Cred24-kredīti no Latvijas uzņēmumiem, tāpēc liela daļa piekrita kredītiem ar pārmērīgiem nosacījumiem izglītības vārdā. Līdz ar to, arī pašlaik, ekonomikas atgūšanās periodā, daudzi mileniāļi vēl aizvien maksā krīzes laikā ņemtos studiju kredītus. Pašlaik jauniešiem ir jāmanevrē starp izdzīvošanu un kredītu nomaksu, tāpeč tiek uzskatīts, ka mileniāļi nebūt nav veiksmīgāka paaudze finanšu pārvaldībai.

Nesen publicēts pētījums par mileniāļu paaudzi, kas norāda, ka velns nemaz nav tik melns kā to mālē. Aptauju veidojusi Amerikas Banka sadarbībā ar Khana Akadēmiju. Bankas veidotajā pētījumā piedalījās 1 500 respondentu vecumā no 18-71 gadiem un galvenais mērķis bija noskaidrot viņu viedokli par personīgajām finansēm, īpaši izceļot mileniāļu paaudzi. Aptauja norisinājās laika periodā no 2017. gada septembra līdz oktobrim. Aptaujas rezultāti ir diezgan pārsteidzoši un pretēji sabiedrībā valdošajiem steriotipiem par mileniāļu paaudzi un viņu finanšu uzskatiem.

Mileniāļi finanšu līdzekļu pārvaldībā apsteidz pārējās paaudzes 

Mūsdienās ir izveidojies priekšstats, ka mileniāļiem lielas grūtības sagādā savu personīgo finanšu pārvaldība un plānošana, taču pētījuma gaitā izrādījās, ka miileniāļi naudas līdzekļus pārvalda pat vēl labāk nekā iepriekšējās paaudzes- “Gen X” un “Bēbīšu Buma” paaudze. Aptaujā tika noskaidrots, ka 63% no mileniāļiem katru mēnesi veic uzkrājumus nākotnes labklājības līmeņa paaugstināšanai. Tāpat vairāk par pusi aptaujāto mileniāļu katru mēnesi plāno rūpīgi savu budžetu, savukārt 59% šīs paaudzes pārstāvju jūtas finansiāli stabili. 

Aplūkojot skaitļus ir vērojams, ka dažās kategorijās mileniāļi pārspēj iepriekšējās paaudzes, piemēram, mileniāliem ir stingri nostādīts mērķis, kāpēc viņi uzkrāj savus līdzekļus, vieniem tā ir sava mājokļa iegāde, citiem jauna automobīļa iegāde. 

Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, kas tika veikts 2015. gadā, tikai 33% mileniāļu bija iekrājuši vairāk par 5 000 EUR, savukārt 8% bija iekrājuši vairāk par 10 000 EUR. Šobrīd situācija ir krietni mainījusies, jo jau 47% mileniāļu ir iekrājuši vairāk par 5 000 eiro, savukārt 16% iekrājumi ir lielāki par 10 000 EUR.

Mileniāļu starpā ir novērojams viens negatīvs paradums- ticība sabiedrībā valdošajiem steriotipiem par savu paaudzi. Mūsdienās steriotipu ietekme uz jauniešiem ir ārkārtīgi spēcīga, jo pasaule ir kļuvusi daudz materiālistiskāka nekā iepriekš tādējādi, jauniešiem jāsadzīvo ar milzīgu spiedienu un prasībām, kas tiek vērstas viņu virzienā. Amerikas Bankas aptaujā šī tendence ir skaidri redzama.

Galvenais motivators - izaugsme 

Savukārt, ja runa ir par karjeru, mileniāļi jūtas diezgan nedroši. Gandrīz trešā daļa vēlas mainīt savu pašreizējo karjeru, bet ir pārliecināti, ka šis solis būtu novēlots un tas radītu lielākus zaudējumus nekā ieguvums. Tāpat liela daļa jauniešu vēlas darba un privātās dzīves balansu, jo uzskata, ka darbs aizņem pārāk daudz laika, tādējādi mileniāļu dzīves baudīšanas periods ir ierobežots. 44% no mileniāļiem vēlētos, lai viņu karjeras izvēle būtu daudz veiksmīgāka, jo vairums uzskata, ka nav izvēlēta viņiem piemērota un interesējoša profesija. 

Mileniāļi demonstrē arī lielu pārliecību par sevi, jo 80% no jauniešiem, kas lūguši paaugstinājumu savā darba vietā to ir ieguvuši pusgada laikā, tādējādi mileniāļi demonstrē vienu no šīs paaudzes visspilgtākajām īpašībām un tā ir izaugsmes iespēju izmantošana. Mileniāļus darba vidē motivē pašizaugsme un sevis pierādīšana, savukārt ja darba vidē šis motivators nav skaidri redzams, tad jaunieši nevilcinoties meklē jaunu darba vidi, kas veicinātu sevis pierādīšanas un pilnveides aspektu.

Lai gan šķiet, ka mileniāļu paaudzei neinteresē finanšu pārvaldība, tomēr aptaujas rezultāti vēsta par pavisam pretējo. Izrādās, ka mileniāļi daudz vairāk uztraucas par savu finansiālo stāvokli un cenšas to maksimāli uzlabot ar sev pieejamajiem līdzekļiem. Tāpat jauniešiem ir nopietna pieeja nākotnes finanšu plānošanas jautājumiem. Mileniāļiem ļoti svarīga ir nākotnes finansiālā labklājība, pretēji steriotipiem, ka mileniāļu paaudzei nerūp nākotne, tāpēc pirms steigties ar skaļiem izteikumiem par mileniāļiem ir vērts iepazīties ar šo pētījumu.