ASV Valsts kases ziņojums par ABLV banku, kas noveda pie bankas pašlikvidācijas procesa pieteikuma, sacēla pamatīgu vētru gan Latvijā, gan pasaulē, tomēr šī ziņojuma sekas, iespējams, vēl pilnībā nemaz neapzināmies. ASV pierādīja, ka spēj pāris dienu laikā nogremdēt arī spēcīgu, pēc visiem parametriem stabilu banku, tādā veidā dodot signālu, ka ar ASV ienaidniekiem tirgoties nedrīkst arī pastarpināti. Tam sekoja augstu ASV amatpersonu vizīte Latvijā un mājiens valdībai, ka amerikāņi uz riskanto banku biznesu vairs nepievērs acis.

Kopš ABLV bankas krīzes valdība spērusi soļus banku attīrīšanai no naudas, pār kuru ir aizdomu ēna. Valdība jau apstiprinājusi ierobežojumus darījumiem ar tā saucamajām čaulas kompānijām, kurām ir neskaidri īpašnieki un nav zināms, kam nauda galu galā pieder. Visvairāk šādu kompāniju apkalpo bankas, kas Latvijā specializējušās uz nerezidentu apkalpošanu. ABLV šajā kategorijā bija lielākais spēlētājs, taču ne būt ne vienīgais.

Par biznesa modeļa maiņu jādomā vēl vismaz desmit bankām. Pēdējo divu mēnešu laikā noguldījumu apjoms bankās sarucis no aptuveni 20 miljardiem eiro līdz 18 miljardiem, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Pēc čaulu kompāniju aizlieguma noguldījumu apmērs varētu samazināties vēl vairāk, un beigās visām bankām vietas sarūkošajā finanšu sektorā var nepietikt.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš gan paziņojis, ka līdz šim visas Latvijā strādājošās bankas ir apliecinājušas vēlmi turpināt darbu. Iespējams, ka vēl kādu brīdi katra banka centīsies savu biznesu glābt caur optimizāciju vai jaunu nišu meklēšanu, tomēr visiem tas neizdosies, uzskata bukmeikeri. Pastāv gan iespējas bankām reorganizēties vai apvienoties, tomēr bukmeikeri prognozē, ka vēl vismaz viena banka būs spiesta biznesu slēgt.