Latvijas politiķu lēmums samazināt nerezidentu līdzekļu apmēru Latvijas bankās līdz 5% un atteikties no čaulu kompāniju apkalpošanas licis savilkt jostas daudzām nerezidentu bankām un mainīt to darbības plānus. ABLV bank šāda iespēja faktiski netika dota, un tā bija spiesta krist pirmajā frontes līnijā. Kas sekos, cik sarežģīts un reizē ienesīgs ne tikai bankai, bet arī valstij ir šis nerezidentu bizness, kas paliks pāri no ABLV impērijas, Neatkarīgās intervija ar bankas valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, kurš bankā darbojas jau kopš 1995. gada (tolaik Aizkraukles banka).
Neatkarīgā: - Kā rit pašlikvidēšanās? Parādījušies aizdomīgi pieteikumi pārstāvēt kreditoru intereses, piedāvājot kaut kādas priekšrocības, prasot avansu.
Ernests Bernis: - Šobrīd viss notiek atbilstoši plānotajam. Ir divi lieli procesi. Viens - pašlikvidācija, ar ko nodarbojas akcionāru nozīmētie likvidatori. Otru vadu es, kura mērķis ir sagatavot 25 gadus veiksmīgi strādājušas bankas uzņēmumu nodošanu likvidatoriem, lai viņiem viss būtu viegli saprotams. Likvidējam atsevišķus meitas uzņēmumus, mainām bankas un uzņēmumu iekšējo struktūru. Bankā bija 60-70 nodaļu, daļu darbinieku gatavojamies atlaist. Turpinām pārdot vērtspapīrus, gatavojam naudu, nodarbojamies ar kredītiem saistītiem jautājumiem, gatavojam darbiniekus un klientus ilgstošam procesam.
- Likvidēsiet visus meitas uzņēmumus vai kaut ko saglabāsiet?
- Viss, kas nav turpmāk nepieciešams, jālikvidē, tostarp vairākums mūsu pārstāvniecību ārvalstīs. Cenšamies sakārtot uzņēmumu darbību un saistības. Bijām spiesti apturēt celtniecības darbus mūsu meitas uzņēmumos, jo nauda tika nobloķēta, bet tagad jau esam dzēsuši visus parādus, piemēram, par New Hanza projekta celtniecības darbiem janvārī, februārī.
- Joprojām esat New Hanza Capital padomes priekšsēdētājs. Kas notiks ar šo vērienīgo objektu?
- Tur sākotnēji bija plānoti divi lieli projekti: ABLV bankas un ofisu komplekss, kura būvniecību konservēsim uz ilgāku laiku. Otrs - Hanzas perons, kuru plānojam gandrīz pabeigt, atstājot tikai labiekārtošanas un iekšdarbus. Vēl domāsim, kādā veidā šo objektu varētu pabeigt, iespējams, ar kādu investoru palīdzību.
- Bez bankas darbības spējat finansēt citus projektus, meitas uzņēmumus?
- Ja banka likvidējas, tās meitas uzņēmumi arī tiek pakļauti likvidācijai vai tiem jāatrod jauni saimnieki. Ko darīt, vēl domāsim - steigas nav. Likvidācijas process ir ļoti sarežģīts, jo saimniecība ir milzīga. Tikai mūsu amatpersonas domā, ka viss ir tik vienkārši, sakot, ka ABLV banka un tās meitas uzņēmumi bija tikai nelieli tirgus spēlētāji, nišas uzņēmumi. Domāju, ka ļoti daudzi tomēr saprot, kas patiesībā notika un kādi bija ABLV bankas biznesa apjomi Latvijā.
- Daļa jūsu darbinieku jau ir atlaisti, daļa varbūt jau atraduši citas darbavietas?
- Par darba attiecību pārtraukšanu esam šobrīd vienojušies tikai ar dažiem darbiniekiem - tiem, kas jau paspēja atrast darbu ārpus Latvijas. Taču tuvākajā laikā darba attiecības pārtrauksim ar lielāku daļu darbinieku.
- Viņi tomēr aizbrauc no valsts, nevis aiziet strādāt uz citām bankām Latvijā, kā izskanēja pieņēmumi.
- Jā, aizbrauc un strādā banku sektorā ārpus Latvijas! Uz kādām citām bankām te viņi ies? Nav runa par to, ka mums ir kaut kādas nedienas - ir izlemts veselas nozares liktenis! Nerezidentu bizness aizies uz citām valstīm. Lielākajai daļai darbinieku būs grūti atrast atbilstošu darbu Latvijā.
- ABLV Charitable Foundation arī pārtrauks darbību? Kas ir tās «iespēju robežas», par kurām minat, ka turpinās programmas, kas palīdz Zolitūdē cietušo ģimeņu bērniem, vājdzirdīgo bērniem?
- ABLV bank darbības laikā izveidojām vienu no bagātākajiem, lielākajiem labdarības fondiem, bet, tāpat kā citu klientu, arī tā līdzekļi ir nobloķēti, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Līdzekļi kļūs pieejami pēc gada, diviem, kad beigsies likvidācijas process. ABLV Charitable Foundation tika izveidots, pateicoties manai un Oļega Fiļa iniciatīvai. Tas nepiederēja bankai, to dibinājām mēs privāti, tas kaut kādā ziņā bija mūsu «ģimenes» fonds un kalpoja arī korporatīviem labdarības mērķiem. Tā kā banka vairs neeksistēs, jādomā arī par fonda būtību, nākotni, kam tas kalpos. Ja nav bankas, tas nevar būt bankas mecenātisma projekts. Jādomā, kā pārstrukturēt tā darbību.
- Pārstrukturēt, bet ne slēgt?
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Rādīt reklāmu
