Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme bija straujākā pēdējo sešu gadu laikā. 2017. gada pēdējā ceturksnī IKP pieauga par 4,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

“Ir jāvērtē divas parādības – attīstības dinamika 4%, kas ir daudz, vienlaikus inflācija pieaugs par 3%,” skaidroja Lembergs, norādot, ka gadījumā, ja darba alga pieaugs tikai par 3%, labums no ekonomiskās izaugsmes nebūs jūtams. Tanī pat laikā viņš norādīja, ka darba alga aug vidēji par 7 %, mazinās arī bezdarba samazinājums.

Lembergs atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu pilnā apjomā sāka apgūt tikai pērn, 2017. gadā, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc vērojama ekonomikas strauja izaugsme.

“Šī iemesla dēļ notiek ekonomikas pārkaršana,” norāda Ventspils mērs, skaidrojot, ka tālākos gadus ekonomika slīdēs uz leju. “Ar ko aizpildīs Eiropas struktūrfondu naudu? Nav zināms (..) Ja ar neko neaizpildīs, tad būs pretēja situācija,” brīdina Lembergs.

Viņš norādīja, ka pašlaik, kad ir Eiropas nauda ir labi, taču tai esot ciklisks raksturs, un tā raustot ekonomiku. “Es vēl nesteigtos ar aplausiem,” komentējot pozitīvās nākotnes ekonomikas prognozes, sacīja Lembergs.

Kā zināms, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens prognozējis, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2018. gadā un gada griezumā IKP varētu palielināties par 4,2%. Arī citi ekonomisti pauduši viedokli, ka straujš pieaugums turpināsies, it īpaši būvniecībā,  gan ieplūstošo ES fondu dēļ, gan arī strauju privāto projektu īstenošanas dēļ.