Katrs ceturtais legāli strādājošais Latvijā daļu algas saņem aploksnē, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums. Pērn valsts budžets aplokšņu algu dēļ zaudēja aptuveni 661 miljonu eiro. Tā kā šajā pētījumā nav ņemti vērā nelegāli nodarbinātie un par viņiem nesamaksātie nodokļi, valsts kasei garām paslīd vēl lielākas summas.
Valsts ieņēmumu dienesta aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Lielākais aplokšņu algas apmērs ir sastopams tirdzniecības, transporta, būvdarbu, ēdināšanas un nekustamo īpašumu darījumu jomā. Nedeklarētie darba algas ienākumi lielākoties pieaug vasarā, kad ir vajadzīgi sezonas strādnieki. Kopumā aplokšņu algās pērn samaksāti 940 miljoni eiro.
Tipiskākais aplokšņu algas saņēmējs ir vīrietis 45 līdz 55 gadu vecumā, kurš aploksnē saņem aptuveni 30% algas. VID secinājis, ka parasti aploksnē tiek samaksāti 20 līdz 50% algas.
Pēc skaita visvairāk aplokšņu algu saņēmēju ir starp valdes locekļiem (24 138 ), pārdevējiem (16 663) un kravas automobiļu vadītājiem (13 905). Aplokšņu algu saņēmēju sarakstā ir arī visai prestižas profesijas, piemēram, valdes priekšsēdētāji, ģenerālsekretāri, direktori un pat galvenie grāmatveži. Pēc VID aplēsēm, 2015. gadā daļu algas aploksnē saņēma 5661 galvenais grāmatvedis.
«Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kuri izmaksā aplokšņu algas. Lietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei, kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs,» uzsvēra VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. Viņa atklāja, ka VID vērsīsies pie katra aplokšņu algu saņēmēja, aicinot viņu izvērtēt, vai algas saņemšana aploksnē ir tā vērta. Savukārt uzņēmumiem, kuri maksā algas aploksnē, draud sods.
VID speciālisti ir pārliecināti, ka aplokšņu algas ir ne tikai valsts ekonomiku graujošas, bet arī to saņēmējiem neizdevīgas. Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča skaidro, ka nosacīti ieguvēji no aplokšņu algām ir tikai aptuveni 25% no to saņēmējiem - tie ir uzņēmumu vadītāji. Savukārt darbinieki, kas saņem aplokšņu algas, savu labklājības līmeni nav varējuši paaugstināt, turklāt vēl apdraud savas vecumdienas.
VID arī secinājis, ka visi strādājošie, ja viņiem būtu izvēle, priekšroku dotu algai, no kuras nodokļi tiek samaksāti pilnībā. Diemžēl riska grupā ietilpstošie - galvenokārt tie pirmspensijas vecuma cilvēki un zemās kvalifikācijas darbinieki - nereti ir spiesti piekrist algu saņemt aploksnē, jo pretējā gadījumā viņi vispār paliktu bez darba.
Šogad VID sadarbībā ar Pasaules bankas ekspertiem sācis arī projektu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās plaisas novērtēšanai un pievienotās vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti gaidāmi 2018. gada beigās.
Ēnu ekonomiku un to veidojošās komponentes kopš 2009. gada pēta SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Saskaņā ar šo pētījumu 2016. gada aplokšņu algu apjoms Latvija bija 18% (vidējā algas daļa procentos, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts).
Rādīt reklāmu
