Katru gadu aug izdienas pensiju saņēmēju skaits, būtiski pieaudzējot arī valsts budžeta tēriņus, turklāt apetīte pēc izdienas pensijām neapsīkst - izdienas pensijas vēlas saņemt arī skolotāji un muitnieki.

Izdienas pensijas pastāv paralēli valsts pensiju sistēmai un, pēc Valsts kontroles domām, neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai, jo dod tiesības noteiktās institūcijās un profesijās

strādājošajiem pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no darba mūžā uzkrātā pensijas kapitāla un pat pārsniedz to. Revidentu ieskatā, izdienas pensiju sākotnējais mērķis - garantēt sociālo nodrošinājumu tajās profesijās, amatos vai dienestos strādājošajiem, kuri pēc noteikta laika nostrādāšanas nevar turpināt darbu profesionālo iemaņu zuduma vai sociālās bīstamības dēļ - ir novecojis, jo patlaban minētā mērķa sasniegšanai valstī ir pieejami citi sociālās drošības pasākumi - ir sakārtota darba aizsardzības sistēma, sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros ir nodrošināti dažādi pakalpojumi darbspēju atgūšanai vai darbspēju zuduma kompensēšanai. Turklāt dati liecina, ka septiņi no desmit izdienas pensijas saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā arī institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā. «Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus,» saka Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.

Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas, secina Valsts kontrole. Izdienas pensiju saņēmēju loks joprojām tiek paplašināts, būtiski pieaugot arī to izmaksai nepieciešamajam finansējumam. 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, bet 2021. gadā būs nepieciešami jau 75 miljoni eiro.

Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas - desmit gadu vai pat agrāk - un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šīm personām piešķirtā valsts vecuma pensija. Piemēram, diplomātu izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet viņu nopelnītā valsts vecuma pensija vidēji ir 592 eiro.

Piešķirot izdienas pensijas, vienlīdzīga attieksme nav nodrošināta ne tikai pret pārējiem strādājošajiem, bet arī pret pašiem izdienas pensiju saņēmējiem. Tā kā sistēma ir veidojusies vēsturiski un arī pēdējos gados - panākot politisko atbalstu kādai konkrētai strādājošo grupai, pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība. Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā var doties jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt diplomātiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi. Savukārt tiem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, kuri strādā slimnīcu uzņemšanas nodaļās, šādu izdienas pensiju nav. KNAB tiesības uz izdienas pensiju vēl arvien ir šīs iestādes iekšējiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem.

Kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums, definēti aktuāli izdienas pensiju mērķi un kritēriji, kā arī pārskatītas jau pastāvošās izdienas pensijas un ilgtermiņa iespējas to finansēšanā, tikmēr, Valsts kontroles vērtējumā, nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku.

Izdienas pensijas vēlas muitnieki, bet par izdienas pensijām speciālās izglītības skolotājiem, sporta pedagogiem un pirmsskolas pedagogiem jau lemj Saeima. Muitnieki un muitas policisti parakstījuši petīciju, kurā lūdz turpināt izdienas pensiju likumprojekta virzīšanu un no 2018. gada valsts budžeta piešķirt šim mērķim 3,3 miljonus eiro. Muitas iestāžu darba specifika esot līdzīga robežsargu un policistu darbam, kam ir tiesības saņemt šādas pensijas. Pretējā gadījumā muitnieki sola streikot. Izdienas pensijas vēlas arī pašvaldību policisti, tāpēc atliek vien gaidīt nākamo pieteikumu vēlmei saņemt izdienas pensijas.