Ministre pauda pārliecību, ka nodokļu reforma sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem – daudz straujāk pieaugs ekonomika, mazināsies nevienlīdzība, ēnu ekonomika dažu gadu laikā tiks samazināta līdz 18% no valsts iekšzemes kopprodukta.

“Mēs esam balstījušies uz ekspertu vērtējumu un mūsu piedāvājums ir fiskāli atbildīgs un sabalansēts. Nelielu deficīta palielinājumu mēs paredzam tikai uz pārejas periodu. Mēs redzam, ka dažu gadu laikā mūsu ienākumi būs lielāki nekā bez reformas,” pauda ministre.

Viņa norādīja, ka reformas pamatnostādnēs paredzēts ne tikai nodokļu samazinājums, bet arī daļēji iekasēšanu pārnest uz patēriņa nodokļiem.

Runājot par akcīzes nodokli, Reizniece-Ozola noraidīja iebildumu, ka akcīzes celšana degvielai palielinās inflāciju un cilvēku izdevumus, norādot – eksperti aprēķinājuši, ka ar to algas pieaugumu, kas paredzēts ar nodokļu samazinājumu, gadā varēs nobraukt papildu 250 tūkstošus kilometru, savukārt inflācijas pieaugums no akcīzes varētu būt 0,2%, un tas ir mazs.

Kā vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam projektu.

Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga sa­ma­zināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana.

Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.