Pagājušajā gadā bankas turpināja 2008. gada rudenī uzsākto naudas izņemšanu no apgrozības. Kopš tā laika Latvijas komercbanku kredītportfelis ir samazinājies no 23,8 miljardiem eiro (pārrēķins no latiem) līdz 15,1 miljardam eiro un tajā skaitā mājsaimniecību kreditēšanas sadaļā no 9,1 miljarda līdz 5,2 miljardiem eiro. Vairākus miljardus no šā samazinājuma veido nevis banku atgūtā, bet zaudētā nauda. Atbilstoši oficiālajai inflācijai, naudas pirktspēja Latvijā kopš 2008. gada rudens zaudējusi 1/10 daļu, tāpēc no bankās atlikušā kredītportfeļa vērtības var atskaitīt attiecīgi 1,5 un 0,5 miljardus. Kopš 2014. gada komercbankas ir zaudējušas lielus ieņēmumus par latu konvertēšanu valūtā. Tomēr par banku sistēmas nestabilitāti tagad runu nav. Ja bankas vispār varētu sabrukt, tad tikai no tā naudas daudzuma, kas bankās glabājas. Tas, protams, tēlains tikai izteiksmes līdzeklis, jo Eiropas Centrālās bankas ik mēnesi papildus emitētie un eirozonas komercbankām piespiedu kārtā izdalītie 60 miljardi eiro ir tikai ieraksti banku datoros. Bankām šādos apstākļos rodas problēmas, par kādām stāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, ka kredītus uz gadiem desmit ņēmuši parādnieki mēdzot pēc pāris gadiem atnākt ar visu aizlienēto summu, procentiem un gatavību apmaksāt līguma laušanu, lai tikai tiktu vaļā no naudas, kas tālāk būs jāglabā bankai.

Naudas plūdu apstākļos bankas ir ne tikai atbrīvotas no pienākuma maksāt depozītprocentus, bet ieguvušas tiesības iekasēt naudu par depozītu glabāšanu, parasti nedeklarējot šos procentus, bet uzturot tik augstus tarifus par depozīta konta apkalpošanu, ka šī maksa pārsniedz mikroskopiskos depozītprocentus, kur tie vēl ir virs nulles. K. Danēvičs piebilst, ka visas Latvijas komercbankas atrodas vienādos apstākļos un nikni konkurē, piedāvājot klientiem labāko, ko vispār iespējams piedāvāt.

Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa raksturoja Latvijas komercbanku grūto dzīvi ar salīdzinājumu, ka šeit banku kārtējos izdevumos administratīvās izmaksas veido tikai 40%, kamēr Vācijas bankas pamanās iztērēt 70%. Parasta aina Latvijā tagad ir banku filiāļu slēgšana, kas nozīmē pievilcīga darba zaudēšanu ne vienam vien cilvēkam. Vai bankas nevēlētos vēl arī izsniegt kredītus un pelnīt ar kredītprocentiem? Izrādās, ka kredītprocenti hipotekārajiem un citiem labi nodrošinātiem kredītiem mēdzot būt ap un zem 2% gadā, ar kuriem pārāk labi nedzīvosi, bet bankas naudu došot.

Pavirši skatoties, banku kredītportfelis pērnā gada laikā ir jau audzis no 14,7 līdz 15,1 miljardam eiro, bet, ieskatoties vērīgāk, visu 0,4 miljardu eiro pieaugumu dod starpbanku kredīti. Ārpus banku sistēmas pērn izdevies izstumt 1,8 miljardus eiro uzņēmumiem un 0,7 miljardus eiro privātpersonām. Ar to domātas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kas tagad kļuvušas ļoti līdzīgas banku atgūto kredītu kopsummām. Bankas cer, ka izsniegto kredītu pārsvars iestāsies šā gada otrajā pusē, kad uzņēmumi un pašvaldības meklēs līdzfinansējumu Eiropas Savienības palīdzības fondu naudas saņemšanai. Šīs naudas apritei būtu jāpalielina privātpersonu iespējas aizņemties, ko cilvēki gribot darīt. Bankas gaida potenciālos klientus, bet ar ieteikumu pašiem kritiski palūkoties uz savu kredītvēsturi, vai tajā nav pārāk klaji banku apkrāpšanas gadījumi. Vispārēju amnestiju šādiem cilvēkiem bankas vēl nesola ne kā uzņēmumu pārstāvjiem, ne kā privātpersonām.