Intervijā Latvijas Radio Sudraba uzsvēra, ka ceļu remonti ir valsts izdevumi, kas neatmaksājas, un nozīmē budžeta deficīta palielināšanu.

“Ja valsts izvēlas palielināt budžeta deficītu, tad ir daudz citu iespēju, kur aizņemties, un nav jāņem nauda no pensiju fondiem,” uzskata Sudraba, piebilstot, ka pensiju sistēma Latvijā šobrīd darbojas samērā labi, un nav iemesla tās darbībā iejaukties.

Kā zināms, satiksmes ministrs Uldis Augulis aprīļa beigās plāno nākt klajā ar priekšlikumiem ceļu remontu finansēšanas jautājumā. Ministra ieskatā viens no veidiem, kā situāciju varētu risināt, ir otrā un trešā līmeņa pensiju fondu naudas virzīšana ceļiem. “Piemēram, no otrā un trešā līmeņa pensiju fondiem varētu daļu līdzekļu veltīt ceļiem. “To var darīt, taču esot pārliecinātiem, lai nemazinātos ienesīgums no fondiem,” iepriekš pauda Augulis.

Augulis norādīja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies 4 miljardu eiro apmērā. Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka iespējams, nepieciešams aizņemties ceļu sakārtošanas finansēšanai, taču otrā pensiju fonda līdzekļi nav ilgtermiņa risinājums, kas nepieciešams.