Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu ceturtdien, 9. martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai. Tas vēl jāapstiprina valdībā, dodot uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot attiecīgo normatīvos aktus.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: “Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. No vienas puses, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju kopējie ienākumi aug, tomēr tajā pašā laikā cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos ikdienā neizjūt. Situācijai ir jāmainās. Tāpēc ar šo dokumentu uzsākam plašākas diskusijas par tiesību aktos noteiktajiem ienākumu apmēriem un atbalstu, lai nepieciešamības brīdī aizsargātu sabiedrības daļu ar zemākajiem ienākumiem.”

Minimālo ienākumu atbalsta plānā paredzētie pasākumi ļaus pakāpeniski sniegt lielāku un mērķētu atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām – ģimenēm ar bērniem, pensijas vecuma iedzīvotājiem, kā arī trūcīgajām personām. Plānots noteikt augstākus trūcīgās personas ienākuma un garantētā minimālā ienākuma līmeņus, kas ir izriet no vidējiem valstī un ir samērīgi pret kopējiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem.

2018. gadā paredzēta pensiju indeksācijas pārskatīšana personām ar lielu stāžu un ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu 50,07 eiro apmērā. No 2019. gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128.06 eiro vietā. Savukārt garantēto minimālo ienākumu līmeni noteikt kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 49.80 eiro vietā. 2019. gadā paredzēts palielināt minimālo vecuma pensiju personām ar lielu darba stāžu līdz 94 eiro. Sākot ar 2020. gadu, rosināts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī un noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, lai iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem sniegtu vienādas iespējas saņemt atbalstu.

Plānu atbilstoši Valdības rīcības plāna uzdevumiem par mērķtiecīgu “trešā bērna” politiku, minimālo ienākumu atbalstu un valsts vecuma pensiju indeksāciju izstrādāja Labklājības ministrijā izveidota darba grupa, kas veica sociālās palīdzības, valsts sociālo pabalstu, minimālās pensijas un bezdarbnieka pabalsta esošās situācijas regulējuma analīzi, izvērtējot to efektivitāti un lietderību nabadzības un ienākumu nevienlīdzības kontekstā. Tika noteikta arī sociālās palīdzības, valsts sociālo pabalstu, minimālās pensijas un bezdarbnieka pabalsta sasaiste ar minimālā ienākuma līmeni, aprēķināts pasākumu izpildei nepieciešamo finansējums, izdalot to pēc finanšu avota (valsts budžets, speciālais budžets, pašvaldības budžets).

Minimālo ienākumu atbalsta sistēmas piedāvājuma izstrādē piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas lielo pilsētu asociācijas eksperti, sociālie partneri no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, diskusijās piedalījās arī nevalstiskās organizācijas.