Pēc diviem mēnešiem Latvijā atvērs dabasgāzes tirgu – šo energoresursu varēs pārdot ne tikai Latvijas gāze, bet arī citi komersanti, savukārt patērētājs varēs izvēlēties sev tīkamāko tirgotāju. Amatpersonas sola, ka tirgus atvēršana dos iespēju iegādāties dabasgāzi lētāk, bet eksperti prognozē, ka galarezultātā patērētāji maksās dārgāk.
Pagaidām tās ir vairāk vai mazāk spekulācijas no abām pusēm, jo vēl jau neviens potenciālais tirgotājs nav izteicis savu piedāvājumu. Apjausma par to, kāds izskatīsies gāzes tirgus pēc brīvlaišanas, varētu būt aptuveni pēc nedēļas, jo, sākot ar 10. februāri, gāzes tirdzniecības komersanti varēs reģistrēties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) dalībai tirgū un sākt izteikt piedāvājumus patērētājiem.
Uzņēmumiem - obligāta brīvība
Mājsaimniecības varēs neiesaistīties brīvajā gāzes tirgū, ja vien pašas to nevēlēsies. Šīs mājsaimniecības turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par SPRK regulētu cenu. Tas būs jādara publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019. gadam būs AS Latvijas gāze, savukārt pēc tam - tirgotājam, kurš nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu lielākajam skaitam mājsaimniecību, raksta NRA.LV
Savukārt uzņēmumiem gāzes tirgotāja vai konkrētu produktu izvēle būs obligāta. Viņiem tas būs jāizdara līdz 15. jūnijam. Tie, kuri nevēlēsies to darīt vai būs šo svarīgo informāciju palaiduši garām, gāzi tāpat turpinās saņemt, tiesa, pēc 1. jūlija jau ar 20% uzcenojumu. Gāzes tirgus atvēršana īpaši svarīga ir lielajiem dabasgāzes patērētājiem Latvijā - AS Latvenergo, AS Rīgas siltums un AS Daugavpils siltums.
Šobrīd mājsaimniecībām un uzņēmumiem gāzes piegādi nodrošina viens uzņēmums - Latvijas gāze, bet pēc tirgus atvēršanas par to rūpēsies vairāki uzņēmumi - klienta izvēlēts gāzes tirgotājs un SIA Conexus Baltic Grid, kuram no Latvijas gāzes nodoti dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvi. Sadales sistēma savukārt paliks Latvijas gāzes ziņā, tiesa, uzņēmums būs jāsadala divos juridiski neatkarīgos uzņēmumos, no kuriem viens atbildēs par tirdzniecību, bet otrs par sadales sistēmu.
SPRK vakar organizēja Conexus Baltic Grid sagatavotā dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projekta uzklausīšanas sanāksmi. SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis atklāja, ka saskaņā ar šo projektu pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi varētu pieaugt par četriem procentiem. SPRK ir pieprasījis papildu informāciju no uzņēmuma un līdztekus tam vērtēs arī Conexus Baltic Grid vadības atalgojuma izmaksas, kas arī ir iekļautas tarifa projekta aprēķinos.
Neatkarīgā pārliecinājās, ka mājsaimniecībām, kuras lieto plītis, pārvades un uzglabāšanas pakalpojums veido aptuveni tikai 5% no gāzes gala cenas, nerēķinot nodokļus. Ievērojami lielāka ietekme uz gala cenu ir dabasgāzes iepirkuma cenai, kā arī sadales un tirdzniecības pakalpojumam.
Latvijas gāzes dati liecina, ka vairāk nekā puse no visiem gāzes vadiem Latvijā ir vajadzīgi, lai nodrošinātu iespēju lietot gāzi plītīs (tādu Latvijā ir vairāk nekā 380 000). Tieši šo iemeslu dēļ mājsaimniecību sektorā sadales un tirdzniecības pakalpojumu izmaksas ir lielākas nekā citos sektoros.
Līdz šim mājsaimniecībām (patēriņš līdz 25 000 m³ ) gāzes tarifi mainījās divas reizes gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā. Tas, vai šāda kārtība paliks spēkā arī pēc gāzes tirgus atvēršanas, pagaidām nav zināms. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere Neatkarīgajai uzsvēra, ka šobrīd ir pāragri runāt par konkrētām pārmaiņām, kamēr nav apstiprināti kārtība, kādā tiek aprēķināta dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām). Tā SPRK ir jāapstiprina līdz aprīlim. Lai to paveiktu, SPRK ir nepieciešama skaidrība par MK noteikumiem Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kurus plānots skatīt nākamnedēļ. Šie noteikumi jau bija valdības iepriekšējas sēdes darba kārtībā, bet pēc Tieslietu ministrijas iebildumiem šā jautājuma izskatīšana tika atlikta uz nākamo sēdi.
Kubikmetru vietā kilovatstundas
Tā kā līdz ar tirgus atvēršanu dabasgāzes piegādes ķēdē būs iesaistīti vairāki uzņēmumi, iespējami arī vairāki veidi, kā klients norēķinās: vai nu ar katru pakalpojumu piegādātāju atsevišķi, vai tikai ar tirgotāju, kurš savukārt norēķinās ar pārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Ekonomikas ministrija uzskata, ka efektīvāks un lietotājam saprotamāks risinājums būtu tirgotāja centriskais modelis, jo tam ir vairākas priekšrocības: klientam ir jāvēršas tikai pie viena komersanta, ar kuru risināt jautājumus (izņemot pieslēguma un avārijas situācijas jautājumus); vienots tirgotāja izrakstīts rēķins, kurā ietverta maksa par patērēto dabasgāzi, sistēmas pakalpojumiem un nodokļiem utt.
Tāpat gaidāmi jaunumi rēķinu noformēšanā. Mājsaimniecības lietotājam, kuri būs iesaistījušies brīvajā tirgū, rēķinos līdzās dabasgāzes cenai būs jānorāda arī dabasgāzes izmaksas par kilovatstundu (kWh) un kubikmetru vai mēneša vidējo dabasgāzes patēriņu gazificētajā objektā, izmaksu aprēķinā atsevišķi uzrādot dabasgāzes cenu.
Šāda sarežģīta aprēķinu kārtība, pēc EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas teiktā, ir nepieciešama saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, kas paredz dabasgāzi mērīt nevis pēc tilpuma (kubikmetros), bet gan pēc enerģētiskās vērtības, piemērojot uzskaites mērvienību - vatstunda. Tādējādi MK noteikumos ir noteikta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators klienta dabasgāzes patēriņu pārrēķinās enerģijas vienībās (kWh).
«Gala lietotājiem esošie gāzes patēriņa skaitītāji nebūs jāmaina. Lai klients, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan kubikmetros, gan enerģijas vienībās (kWh). Summā nekas no tā nemainīsies - kā tu ar savu tirgotāju vienosies, kādu līgumu noslēgsi, tā arī maksāsi. Rēķina summa no tā nemainīsies,» skaidroja E. Urpena.
Rādīt reklāmu
