Lai gan SAB atteicās apstiprināt vai noliegt šo informāciju, Latvijas lielākais sabiedriskais medijs LTV šo pieņēmumu pasniedza kā pierādītu patiesību.

Taču, ja ir taisnība pietiek.com publiskotajam pieņēmumam, tad rodas divi fundamentāli jautājumi.

Pirmais. Vai slepenības pielaidi drīkst saņemt valsts amatpersona, kurai ir simtiem tūkstošu lielas parādsaistības bankās, starp kuru klientiem ir bijušas ne tikai Interpola meklēšanā izsludinātas personas, bet pat Krievijas prezidenta draugi un domubiedri? Bija laiks, kad Latvijā bija grūti atrast politisko līderi, kas nebūtu uzsēdināts uz simtiem tūkstošu eiro liela kredīta āķa, kā ēsma visu zemju izlūkdienestiem. Kad dažs labs Vienotības politiķis, īsu brīdi paministrējis, momentā nomaksāja visus parādus, tad nevienam, nedz SAB, nedz KNAB un pat Finanšu policijai, neradās jautājumi par naudas izcelsmi un tās ieguves avotiem. Lielas parādsaistības Latvijā ir politikas norma.

Otrs jautājums ir vēl nopietnāks. Kādi cilvēki tiek izraudzīti par Latvijas goda konsuliem ārzemēs? Latvijas goda konsulu «godā» tiek iecelti noziedznieki, kurus var atrast tikai ar Interpola starpniecību?! Kāpēc nav sarīkota publiska tiesa visiem Ārlietu ministrijas un SAB darbiniekiem, kas pieļāva, ka apšaubāms elements pārstāv Latvijas intereses Marokā? Ja tagad ikvienam, kam bija pat mazākā darīšana ar bijušo goda konsulu Marokā, tiek liegta pielaide valsts noslēpumam, tad kādiem valstu specdienestiem bija pārdevušies tie, kas šo personu iebīdīja diplomātiskajā dienestā? Nosaukt visus vārdus un uzvārdus! Tautai ir jāzina nodevēji!

Paraugprāva nav bijusi. Neviena galva nedz SAB, nedz Ārlietu ministrijā nav noripojusi. Visdrīzāk – mēs joprojām nezinām patiesību. Lēmumus, kurš drīkst nodarboties ar politiku Latvijā, gluži kā čekas laikos, pieņem slepus un vienas un tās pašas struktūras – gan ierosina lietu, gan savāc materiālu, gan to izvērtē, gan pieņem spriedumu. Turklāt SAB darbība jau rada nopietnas un neatgriezeniskas sekas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš LTV Rīta Panorāmā 20. augustā uzsvēra, ka SAB lēmums izraisīja ievērojamu reputācijas zaudējumu: gan viņam, viņa ģimenei un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam. Ministram ir pilnīga taisnība. Cilvēki, kuri SAB un Jānim Maizītim tic vairāk nekā Svētajai Trīsvienībai, tagad skaļi kliedz, ka Nacionālā apvienība patiesībā ir spiegu apvienība, kas zem sava spārna sapulcinājusi nomaskējušos prokrievus.

Šovasar SAB ir izteicis publisku neuzticību un pasludināja par nelojāliem valstij divus Latvijas pilsoņus. Šiem cilvēkiem nav nekādas iespējas taisnīgā tiesā aizstāvēt savu un savas partijas reputāciju un godu. Sabiebrībai ir neiespējami pārbaudīt aizdomas, ka SAB ir pārvērsts par Vienotības politpārvaldi. Latvijas Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu (92. pants) ir jāattiecina arī uz SAB darbību. Valdošajai koalīcijai, ja tā patiešām atbalsta tiesiskumu darbos, nevis vārdos, šis jautājums ir jāatrisina steidzamā kārtā.

Juris Paiders / NRA.lv