Nesen Rīgas „mēra kandidāte” Linda Ozola (JKP) iesēdās invalīdu ratiņkrēslā un, jautri smaidot, pozēja fotogrāfiem. Sak, mums te jāpademonstrē, cik grūti ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietoties pa galvaspilsētas ielām un cik neiespējama ir iekļūšana lielā daļā iestāžu. 100% patiesība! Invalīdiem paredzētās infrastruktūras veidošana katastrofāli atpaliek, piemēram, no histēriskajām rūpēm par velosipēdistu celiņu ierīkošanu: nereti šķiet, ka Rīgas dome tiek vēlēta tikai riteņbraucēju labsajūtas vairošanai. Bet te, raugi, mūsu „uzticamā balss nopietnām pārmaiņām” Linda Ozola pašaizliedzīgi iesēžas invalīdu braucamrīkā, lai pati uz savas sēžamvietas „izbaudītu”, cik viegli (grūti) ir pārvietoties pa Rīgu. Sajūsmas asaras nebeidz rimties...

Izmēģināt pašiem, kā tas patiesībā ir, esot aicinājusi invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”. Loģiski. Bet cik izļurkātam jābūt deputātkandidātu morālajam slieksnim, lai šo „izmēģinājumu” izmantotu kā priekšvēlēšanu kampaņas elementu? Reklāmists un asprātis Ēriks Stendzenieks ierosināja nākamo performanci uztaisīt morgā.

Jā, kāpēc gan ne? Tā, piemēram, Ieva Brante (NA/LRA saraksts) iegūlās zārkā un uztaisīja smuku fotosesiju. Bet šajā gadījumā viņa neaizskāra kādu konkrētu sociālo grupu (ja nu vienīgi aizgājējus, bet viņi, kā zināms, vairs neiebildīs...), tikai ielika sevi visai neizprotamā lomā, par laimi neizmantojot to kā priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu.

Interesantākais, ir tas, ka pavasarī, kad Saeimā bija iesniegta iniciatīva par atbalstu bērniem ar invaliditāti, tā pati Linda Ozola balsoja pret šo priekšlikumu. Arī maijā jēkāpisti balsoja „pret”. Nez, kurā brīdī mūsu „uzticamā balss” ir patiesa: tad, kad Saeimā jābalso par reālu atbalstu invalīdiem, vai tad, kad desmit dienas pirms vēlēšanām publiski jātēlo milzu līdzjušana invalīdiem?

Par ratiņkrēslu „performanci” varētu iesmiet, ja vien tā nebūtu traģiska. Bet par citiem jēkāpistu „varoņdarbiem” pat smiekli nenāk. „Bezkompromisu tiesiskuma” sektantiem miera nav, un viņu darbību varētu vērtēt kā sīkas šmuces, tomēr, piedodiet par nepiedienīgo atgādinājumu, tā ir „koalīcijas” politkopa, kuras lēmumi ietekmē visas valsts dzīvi. Iespējams, kāds ir piemirsis, ka šā gada sākumā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) bez konkursa ministrijas valsts sekretāres amatā iecēla Ilondu Stepanovu. Protams, likums ļauj valsts sekretāra amatā pārcelt jebkuru ierēdni, konkursu nerīkojot, taču - lai Stepanovai būtu ierēdņa statuss, viņa uz piecām dienām tika pieņemta Satiksmes ministrijā auditores amatā... Viss čikiniekā, likums nav pārkāpts!

Tas vēl nav viss. KNAB patlaban vērtē JKP reklāmas kampaņas vadītājas Hildegardes Graumanes nodarbināšanu Tieslietu ministrijā. Laikraksts „Diena”: „KNAB izvērtē faktus, kas varētu liecināt, ka Hildegarde Graumane, kura JKP tiek minēta kā faktiskā priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja, pieņemta darbā partijas valdes priekšsēdētāja Jāņa Bordāna vadītajā Tieslietu ministrijā, lai tur saņemtu papildu atalgojumu par saviem pakalpojumiem partijai.” Graumane esot JKP biedre, ministrijā darbā pieņemta bez konkursa. Bet žurnālistiem sākotnēji pat nav izdevies pārliecināties, ka tāda persona vispār dabā eksistē, jo ministrijā neviens par viņu nezināja. Bet, lai kādai būtnei maksātu par pakalpojumiem (īpaši priekšvēlēšanu periodā), nav obligāti nepieciešams, lai tā eksistētu. Galvenais - revolucionārā pārliecība!

Acīmredzot tieši tāpēc Tieslietu ministrija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai. Lai slavēta Kislodriščinskas dievmāte! Beidzot! Beidzot tiesiskās drošības jautājumi taps atrisināti: tieslietu Bordāns izveidos darba grupu (vai padomi), noteiks labu atalgojumu par bezjēdzīgu bozes vicināšanu, un „bezkompromisu tiesiskums” tirumfēs! Jau tviterlentē tieslietu Bordāns paziņo: „Pēc tam, kad esam atbrīvojuši valdību, prokuratūru un Augstāko tiesu no ZZS vadītājiem, pats laiks uzsākt ar drošību saistīto problēmjautājumu risināšanu.” Raugi, bordānprāt, vienīgie valsts grāvēji iznīdēti, tagad... pie ruļļiem stājas nākamie.

Lai šī komiskā opera būtu pilnvērtīga, finišā jāizskan kādam varoņdziedājumam. Un tas arī izskan. Latvijas Televīzijā, skaidrojot mistiskās, nenotveramās Hildegardes „darbu” ministrijā, uzstājas tieslietu Bordāns: „JKP ir absolūta brīvprātīgo organizācija. Mēs no savām kabatām velkam ārā savus līdzekļus un ikdienā darām divus darbus, strādājot arī [vēlēšanu] kampaņā.” No SAVĀM KABATĀM! Izskatās, ka biedrs Bordāns ir sajaucis kabatas. Nodokļu maksātāji, „pateicoties” Saeimas balsojumam, ik gadu apdāvinās politiskās partijas ar vairāk nekā četriem miljoniem eiro. Konkrēti JKP saņems 626 420,5 eiro - katru gadu. Šī nauda ir izvilkta no mūsu, nevis no „tautas labā smagi strādājošo” bordānistu kabatām. Bet, kā tautā mēdz runāt, katram sīkam zaglēnam kaut kur „nohamītais” zelta pulkstenis šķiet kā paša uzmeistarots.

Elita Veidemane/ NRA.lv