29. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Maksis, Raivis, Raivo
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Beidzot jāiesprauž mietiņš!
Beidzot jāiesprauž mietiņš!
29. aprīlis 2020, 15:10
Parakstu skaits portālā manabalss.lv iniciatīvai šogad atcelt centralizētos eksāmenus (CE) 9. un 12. klasēm strauji tuvojas 10 000, bet šis slieksnis dod tikai iespēju iniciatīvai nonākt skatīšanai Saeimā, kur par to jau tāpat spriež. Tāpat tas neataino viennozīmīgu attieksmi pret eksāmenu kārtošanu vīrusa krīzes ēnā – cik dažādi ir skolēnu, vecāku, skolu vadītāju, politiķu viedokļi, tikpat dažādas ir Eiropas un arī citu valstu nostājas.

Grūti arī spriest, vai 10 000 iedzīvotāju atbalsts ataino vairākuma viedokli. Droši vien ne visi vidusskolēni un vecāki, kuri gribētu CE atcelšanu, te parakstījušies. Ja ņem vērā, ka šajā mācību gadā mācības 9. klasē uzsāka 18 783 skolēni, 12. klasē - 12 059 skolēni, ka katram no šiem skolēniem ir vecāki, tuvinieki, kuri var parakstīties tāpat kā ikviens pilsonis no 16 gadu vecuma, neizskatās, ka eksāmenu atcelšanu vēlētos nospiedošs vairākums.

Tīri emocionāli saprotama ir vēlme mazināt pirmseksāmenu stresu, kuru īpaši pastiprina nespēja mācīties klātienē, pārjautāt neskaidro, salīdzināt savas zināšanas ar citiem. Ja ar attālinātajām mācībām tiešām viss būtu tik labi, kā stāsta Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tad netiktu runāts par eksāmenu satura iespējamo pārveidošanu, atvieglošanu, atbrīvošanu no izvēles centralizētā eksāmena. Attālinātās mācības ir viens no mācību veidiem, rīkiem, bet tās nespēj pilnībā aizvietot klātienes nodarbības. Var jau teikt, ka līdz marta vidum 9. un 12. klašu skolēni jau visu jauno bija iemācījušies un nu atliek vien atkārtot, bet realitātē situācija ir atšķirīga. Skolas nestrādā pēc strikta plāna, kurš noteiktu, kurā nedēļā kāda tēma ir jāapgūst; galvenais ir apgūt saturu, bet, kā un kad - plāno skola, skolotājs. Tādēļ, pirms veidot eksāmenu saturu, Valsts izglītības un satura centrs varētu aptaujāt skolas par to, vai ir palikušas kādas neapgūtas tēmas un vai tās vēl iespējams apgūt. Ja vispār likt kārtot eksāmenus.

Par 9. klašu skolēnu CE lietderību šajā īpašajā situācijā vēl varētu diskutēt, bet 12. klasēs gan šo nozīmīgo dzīves etapu vajadzētu pabeigt ar savas varēšanas apliecināšanu. Uz to sliecas arī IZM un koalīcija, bet pagaidām tas ir tikai ierosinājums un lēmums joprojām nav pieņemts.

9. klases absolventi, ar ļoti retiem izņēmumiem, turpina mācības tepat Latvijā, mainot vai nemainot skolu. Apstākļi visiem vienādi, nekas traģisks nebūs, ja uzņemšanai vidusskolās, tehnikumos kritērijs būs vidējā atzīme. Turklāt vairums izglītības iestāžu nevis atsijā vidusskolēnus, bet cīnās par viņiem, lai izpildītu vidusskolu klašu kvantitātes kritērijus. Skolās, kur mācītiesgribētāju ir vairāk nekā vietu, arī līdz šim ir rīkoti iestājpārbaudījumi, un tie nekur nepazudīs arī šogad. Lai arī dažas valstis saglabās 9. klašu eksāmenus, vairums tomēr tos plāno atcelt. Katrā ziņā iepriekš pieļautais kombinētais triju priekšmetu hibrīdeksāmens jau tā augsto stresa līmeni noteikti nemazinās - trīs priekšmetu mācīšanās uz vienu eksāmenu galvā var radīt pamatīgu putru. Vēl grūtāk būtu mazākumtautību skolu 9. klašu skolēniem, kuriem matemātika un Latvijas vēsture būtu jākārto latviešu valodā, plus vēl angļu valoda, latviešu valoda un dzimtā valoda.

12. klašu skolēniem situācija ir citāda virknē aspektu. Pirmām kārtām jau krīze ir kā mazais dzīves eksāmens, kurš šodien jākārto daudziem, tostarp tiem, kuri tam negatavojās. Prasme šādā situācijā saņemties ir kā apliecinājums šodienas sabiedrībā tik svarīgai spējai pielāgoties, cīnīties, kas jāparāda arī jauniešiem, sperot soli pieaugšanas virzienā. Auklēšanās beigusies!

Vēl svarīgāk ir neierobežot absolventu iespējas, kā tas varētu būt, atsakoties no CE. Pat ja visas Latvijas augstskolas vienotos akceptēt vidējo atzīmi atestātā, mūsu vidusskolēniem ar to būs par maz, lai iestātos citu valstu augstskolās šogad vai varbūt nākamgad. Lai arī Eiropas Savienībā (ES) ministrijas komunicē par krīzes risinājumiem izglītībā, tostarp CE un uzņemšanu augstskolās, skaidrs, ka vienota un vienāda lēmuma nebūs. Tomēr atšķirīgs valstīs ir krīzes smagums, ilgums un ierobežojumi, varētu teikt, arī prioritātes. Piemēram, ja Francijā sola drīzumā atvērt skolas, bet ne kafejnīcas, tad mums kafejnīcas ar valdības lēmumu netika slēgtas nevienu brīdi atšķirībā no skolām. Ievērojot epidemioloģiskās norādes, Dānijā 12. klasēs mācās klātienē jau no 15. aprīļa, eksāmenu kārtotājiem skolas 4. maijā atvērt plāno Austrija, Luksemburga, arī Igaunija uzreiz pēc maija svētkiem plāno atgriezt skolās 9. un 12. klases, Čehija - 11. maijā (avots: eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/content/impact-covid-19-closure-education-systems-europe_en). Neredzu šķēršļus arī mūsu tukšajās skolās, ievērojot piesardzības pasākumus, atgriezt šīs klases, vismaz divpadsmitos noteikti, kaut vai sasēdinot skolas aktu vai sporta zālē, sadalot klasi uz pusēm, kaut vai klātienē mācoties tikai eksāmenu priekšmetus.

Pat ja tikai dažas valstis saglabātu CE, mūsu jauniešiem to neesamība varētu būt šķērslis iestājai ārvalstu augstskolās, vai labākajā gadījumā viņiem varētu būt jākārto papildu eksāmeni, tādējādi, no vilka bēgot, var uzskriet lācim. Šis arī nebūtu tas veids, kā mūsu jauniešus paturēt valstī. Jābeidz gaidīt citu valstu lēmumus un beidzot jāpieņem savējais, nemokot skolēnus un skolotājus ar neziņu! Pēkšņa situācijas pasliktināšanās varētu mainīt plānus, bet tas mietiņš beidzot ir jāiedzen!

Baiba Lulle / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats