29. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Maksis, Raivis, Raivo
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Glābjot dzīvības vieniem, tiek nogalināti citi!
Glābjot dzīvības vieniem, tiek nogalināti citi!
27. aprīlis 2020, 12:02
Mēs dzīvojam visai interesantā laikā. Liela daļa no demokrātisko un attīstīto valstu valdībām ir noteikusi visaptverošus ekonomiskās darbības aizliegumus, lai it kā apkarotu Covid-19 epidēmiju. Latvijā noteiktie ierobežojumi ir samērīgi, taču daudzās ES dalībvalstīs un ASV štatos tika noteikts pilnīgs aizliegums uz jebkuru biznesa aktivitāti (pat gadījumos, kad tiek ievērotas visstingrākās distancēšanās un higiēnas normas), izņemot enerģētiku, komunālos pakalpojumus, transportu un pārtikas ražošanu un izplatīšanu. 

Pašlaik Vācijā, ASV un daudzviet citur ir aizsācies protestu vilnis pret nesamērīgajiem ekonomiskajiem aizliegumiem, jo pilnīgs biznesa aizliegums daudzviet jau rada daudz traģiskākas sekas par to nelaimju kopumu, kuras rada Covid-19 izplatība. Uz šo problēmu īpaši norāda pasaulslavenais ekonomikas profesors Jergs Gvido Hilsmanis (Jörg Guido Hülsmann), kura eseja Protests no Francijas 23. aprīlī tika publicēta lewrockwell.com.

Profesors Hilsmanis uzsver, ka vienīgais saprotamais arguments, lai noteiktu masveida aizliegumus uz jebkuru ekonomisko darbību, ir solidāra visu iedzīvotāju rīcība, lai «glābtu dzīvības» (Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzruna nācijai 12. martā, pamatojot visaptverošu biznesa aizliegumu), neiztur kritisku analīzi. Tā ir falša. Ja patiešām Rietumu sabiedrības kopējais solidārais mērķis ir «glābt dzīvības», tad tas ir jāattiecina uz pilnīgi visu vecumu un sociālo grupu cilvēku dzīvībām.

Profesors Hilsmanis norāda, ka tikai Francijā vien 2018. gada tika veikti 224 tūkstoši abortu. Šī gada martā tika pārtraukti visi medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem, izņemot neatliekamos gadījumus un Covid-19 slimnieku aprūpi, bet aborti netika apturēti, un Francijas klīnikas tos turpināja veikt bez apstājas.

Ja martā un aprīli ar Covid-19 Francijā nomirs vidēji 10 000 cilvēku, tad katrā no šiem mēnešiem divreiz vairāk dzīvību tiks nogalināts abortu laikā. Ja valdību mērķis ir nodrošināt jebkuras dzīvības glābšanu par jebkuru cenu, tad būtu jāsāk ar to jomu, kurā ir vislielākais dzīvību zaudējušo skaits. Ja biznesa vispārējs aizliegums palīdz glābt dzīvības, tad lielākā ieguvēja ir visvecāko iedzīvotāju grupa, jo lielākā daļa no mirušajiem Covid-19 upuriem ir par 80 gadiem vecāki cilvēki.

No tā izriet, secina profesors Hilsmanis, ka apgalvojums par dzīvību glābšanu ir falšs, un tas nozīmē, ka vienas vecuma grupas iedzīvotāji ir vērtīgāki un to intereses ir svarīgākas par citu cilvēku (vēl nedzimušu bērnu) dzīvību glābšanu. Savukārt, lai īstenotu visai nepārliecinošu mērķi, tiek pieļautas divas fatālas kļūdas. Pirmā ‒ absolūts biznesa aizliegums tika pamatots ar «eksperta ieteikumiem». Līdz šim nekad un nekur praksē nav pārbaudīts un pieradīts, ka pilnīgas ekonomiskas darbības aizliegums visas valsts mērogā ir vienīgais un turklāt visefektīvākais veids, kā apturēt epidēmiju. Ikviens eksperts ir cilvēks un var kļūdīties, un neparedzēt savu ieteikumu sekas.

Otra fatālā kļūda, kuru pieļāva valdības, kas aizliedza visu ekonomisko darbību, ir pilnīgi visu valsts iedzīvotāju dzīves mērķu pakārtošana tikai vienam mērķim - «glābt dzīvības».

Kā norāda profesors Hilsmanis, vairums cilvēku savā uzvedībā un rīcībā nekad nevadās tikai no viena vienīga dzīves mērķa, jo vairumam cilvēku «vienmēr ir liels un daudzveidīgs mērķu klāsts, kuru katrs no mums tiecas sasniegt». Ikviens cilvēks meklē un atrod līdzsvaru starp to, cik daudz resursu un laika viņš var veltīt katram no dzīves mērķiem: «Lielākajai daļai cilvēku savas un viņu ģimenes dzīves aizsardzība ir ļoti svarīga. Bet neatkarīgi no tā, cik svarīgs ir šis mērķis, praksē to nevar pilnībā sasniegt. Lai aizsargātu savu dzīvību, man ir nepieciešams ēdiens, tāpēc man jāstrādā, tātad jāpakļauj sevi visa veida riskiem, kas saistīti ar manas mājas drošas telpas atstāšanu un sastapšanos ar dabu un citiem cilvēkiem. Īsāk sakot, cilvēku dzīvības nevar perfekti aizsargāt pat tie, kas ir gatavi pakārtot visu pārējo tieši šim mērķim.»

Fatāla kļūda, kuru pieļāvušas daudzas demokrātisko valstu valdības, ir uzskatīt, ka Covid-19 vīruss ir tiešs drauds cilvēku dzīvībām, savukārt pilnīgs aizliegums uz jebkādu ekonomikas darbību nerada draudus neviena cilvēka dzīvībai. Profesors Hilsmanis uzsver, ka tā nav taisnība un uzdod principiālus jautājumus par ekonomiskas darbības aizliegumu sekām: «Cik cilvēku ir izdarījuši pašnāvību, jo ierobežojošie pasākumi ir noveduši viņus pie depresijas un ārprātības? Cik daudzi pacienti nesaņēma dzīvības glābšanas ārstēšanu, jo Covid-19 upuriem tika rezervētas slimnīcu gultas un personāls? Cik daudzi ir kļuvuši par upuriem mājās dzīvesbiedra izraisītās agresijas dēļ? Cik daudzi ir zaudējuši darbu, uzņēmumus, bagātību un turpmākajos mēnešos tiks virzīti uz pašnāvību un agresiju? Cik cilvēku pasaules nabadzīgākajās valstīs tagad cieš badā, jo mājsaimniecības un firmas attīstītajā pasaulē ir samazinājušas pieprasījumu pēc viņu izstrādājumiem, pateicoties biznesa aizliegumiem?»

Līdz ar to profesors Hilsmanis secina, ka pat īstermiņā šāda «politika maksā dzīvību daudziem cilvēkiem, kuri citādi nebūtu miruši. Īsumā un ilgtermiņā pašreizējā slēgšanas politika nav paredzēta «dzīvību glābšanai», bet gan dažu cilvēku dzīvību glābšanai uz citu dzīvību rēķina».

Līdz ar to saprātīgs risinājums ir pēc iespējas ātrāk izlabot šo kļūdu. Ir jāļauj darboties visiem biznesiem, ievērojot higiēnas prasības epidēmijas laikā. Lai gan Latvijā tiešu aizliegumu ir daudz mazāk nekā Francijā vai Itālijā, tomēr arī Latvijā joprojām ir aizliegti biznesi (sports, izklaide utt.), kuri ir vienkārši īstenojami, izpildot gan distancēšanās, gan personiskās higiēnas prasības.

Juris Paiders / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats